Faktomāts ⟩ Kad ar Kremļa propagandistu muti melo mākslīgais intelekts

TVNET faktu pārbaudes projekts “Faktomāts” šoreiz pēta, kā Krievijas propaganda melu izplatīšanā nekautrējas izmantot pat apšaubāmas kvalitātes mākslīgā intelekta radītu attēlu.

Sākotnēji attēls, kurā esot redzams dūmu stabs blakus Aizsardzības ministrijas ēkai, parādījās sociālajā tīklā “Facebook”. Tas tika publicēts kādā kontā, kas izplata sazvērestības teoriju “Qanon”.

Drīz vien pēc tam šis attēls nokļuva arī sociālajā tīklā “Twitter”, kur to sāka pārpublicēt konti, kuriem ir pat vairāki miljoni sekotāju.

Russian state media outlet @RT_com has now deleted a tweet sharing false reports about an explosion near the Pentagon. Oops. pic.twitter.com/xntM2BvOl6

— Tyson Whelan (@tyson_whelan) May 22, 2023

Starp tiem bija Krievijas propagandas milža RT konts, finanšu ziņu konts “ZeroHedge” un konts “Bloomberg Feed”. ASV informācijas aģentūra “Blomberg” gan ļoti ātri paziņoja, ka tai neesot nekāda sakara ar “Bloomberg Feed”, un vēlāk “Bloomberg Feed” konts tika bloķēts.

Prime example of the dangers in the pay-to-verify system: This account, which tweeted a (very likely AI-generated) photo of a (fake) story about an explosion at the Pentagon, looks at first glance like a legit Bloomberg news feed. pic.twitter.com/SThErCln0p

— Andy Campbell (@AndyBCampbell) May 22, 2023

Pēc RT šo attēlu pārpublicēja arī vēl vairāki Krievijas propagandas mediji, tostarp laikraksts “Rossijskaja gazeta”, Krievijas Aizsardzības ministrijas televīzijas kanāls “Zvezda” un radio NSN.

Vēl pēc tam šis attēls sāka izplatīties “Telegram” kanālos.

Līdz ar attēla izplatīšanos sāka parādīties arī pirmās šaubas par attēla autentiskumu.

Aizdomīgi bija tas, ka no “notikuma vietas” bija pieejama tikai viena fotogrāfija. Kāpēc neviens neko nebija nofotografējis no citiem rakursiem?

Aizdomīgi bija arī tas, ka par “sprādzienu” nebija pieejama teju nekāda informācija. Attēla izplatītāji aprobežojās vien ar skopiem aprakstiem, piemēram, “Sprādziens Vašingtonā, detaļas nav pieejamas”.

Attēlā redzams, ka sprādziens noticis uzreiz blakus sētai – dīvaini ir arī tas, ka sēta eksplozijā nemaz nav cietusi.

Tikmēr attēlā redzamā laterna vienlaicīgi ir gan priekšā žogam, gan aiz tā. Aizdomas rada arī tas, ka brīžiem saplūst attēlā redzamā sēta un pie tās esošās norobežojošās barjeras.

Šādas nesakritības liek domāt, ka attēlu radījis mākslīgais intelekts.

To, ka attēls ir viltojums, drīz vien paziņoja gan Pentagons, gan Ārlingtonas ugunsdzēsēji un policisti.

Pentagons izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka nekāda sprādziena attiecīgās dienas rītā nav bijis.

“Nav nekāda sprādziena vai incidenta, kas risinātos blakus Pentagonam,” tviterī rakstīja Ārlingtonas Ugunsdzēšanas un glābšanas departaments.

Viltus attēla izplatīšanās tīmeklī uz īsu brīdi arī radīja satraukumu ASV fondu tirgū, kur tika reģistrēts indeksu kritums.

Tomēr pēc dažām stundām ASV fondu tirgus bija pilnībā atguvies.

Neilgi pēc amatpersonu paziņojumiem mediji sāka izplatīt atspēkojumus informācijai par sprādzieniem, bet no sociālajiem tīkliem attēls sāka pazust. Attēlu no sava tvitera konta izdzēsa arī RT.

Tikmēr sociālais tīkls “Facebook” šo attēlu atzina par melīgu informāciju un bloķēja tam piekļuvi.

Pēc incidenta vairāki mediji, tostarp arī “The Washingron Post” un “Vice”, rakstīja, ka viltus ziņu izplatīšanu var veicināt pašreizējā sistēma, saskaņā ar kuru tvitera konts saņem verificēšanas simbolu.

Iepriekš attiecīgs simbols bija apliecinājums tam, ka attiecīgais konts ir verificēts un tā vēstītajam var uzticēties.

Savukārt tagad šis simbols nozīmē vienīgi to, ka konta īpašnieks ir iegādājies “Twitter Blue” abonementu un saņēmis attiecīgo simbolu.

Virkne ekspertu jau aicinājuši pastiprināt sociālo tīklu uzraudzību, ierosinot, ka to lietotājiem, kas ievieto mākslīgā intelekta ģenerētus attēlus, būtu jānorāda, ka tie ir mākslīgā intelekta ģenerēti.