G7 valstu samita secinājumi: Vai ir izdevies atvērt acis kvēlākajiem Putina atbalstītājiem? (6)

ASV un sabiedrotie apzinās, ka ir nepieciešams pārvilināt savā nometnē valstis, kuras joprojām izjūt siltas jūtas pret Maskavu un Pekinu. “Bloomberg” uzskata, ka G7 valstis ir sākušas nopietni domāt par šo uzdevumu, taču par panākumiem runāt vēl pāragri.

20. un 21. maijā Japānā notika kārtējā G7 valstu vadītāju tikšanās. Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska negaidītā ierašanās samitā deva viņam iespēju uzrunāt attīstības valstu vadītājus, kuri arī piedalījās samitā. Tieši šīs valstis līdz šim ieņēmušas neitrālu un brīžiem pat vienaldzīgu pozīciju pret Krievijas sākto karu Ukrainā.

Būtiskākie pieaicinātie viesi bija Brazīlijas prezidents Lula da Silva, Indijas premjers Narendra Modi un Indonēzijas prezidents Džoko Vidodo, kuru valstīs dzīvo ceturtā daļa pasaules iedzīvotāju.

Šie līderi runāja par mieru kopumā, taču G7 valstu nostāju Ukrainas jautājumā neatbalstīja. Kāds brazīliešu ierēdnis pat paziņoja, ka “G7 valstis traucē miera centieniem, jo tās ieņem konfliktā iesaistītās puses pozīciju”.

Interesanti, ka Francijas prezidents Emanuels Makrons centās paskaidrot Brazīlijas kolēģim, ka Krievijas karā pret Ukrainu ir gan agresors, gan upuris, bet Lulas nostāja nav mainījusies. Viņš negaidīja Zelenska ierašanos, bet Brazīlijas ierēdņi tikšanos ar Zelenski pēdējā brīdī nosauca par iespējamām lamatām. Jāatgādina, ka iepriekš Lula vainoja ASV par to, ka Krievijas diktators, smagos noziegumos apsūdzētais Vladimirs Putins sācis karu Ukrainā.

Tāpat nebija vērojamas ne mazākās pazīmes, ka Lula būtu pietuvojies G7 valstu līderiem.

Viņš bija koncentrējies vairāk uz to, kā palīdzēt Putinam izkļūt no sarežģītās situācijas un izbēgt no eskalācijas, ignorējot Ukrainas teritoriālās nedalāmības un suverenitātes jautājumus.

Lula, kurš ar Zelenski tā arī netikās “Ukrainas prezidenta kavējuma dēļ”, paziņoja, ka Indonēzijas prezidents Vidodo atbalstot Brazīlijas pozīciju pret Ukrainu.

“Esmu noguris atkārtot, ka mums jārunā par mieru. Neviens lēmums netiks ievērots, ja tas nebūs balstīts uz dialogu. Mums jāstrādā, lai radītu sarunām pozitīvu telpu,” teica Lula.

Indijas premjers Modi, tāpat kā Vidodo, tikās ar Zelenski pirmo reizi, un abi līderi uzsvēra Ukrainas prezidentam, ka “iestājas par stingru atbalstu dialogam un diplomātiskiem pūliņiem, lai atrastu izeju no konflikta”. Vai Indijas premjers Modi pieņēma Zelenska ielūgumu apmeklēt Ukrainu, nav zināms.

Kāds britu ierēdnis sacīja, ka kopumā G7 pūliņi piesaistīt Dienvidu puslodes valstu līderus ir vērtējami pozitīvi, taču neviens negaidīja, ka šīs valstis pēkšņi mainīs savu nostāju pret Krieviju. Pēc viņa teiktā, šis samits veiksmīgi ļāva sākt dialogu ar attīstības valstīm un deva zināmu triecienu Krievijas un Ķīnas retorikai, kas ir izteikti naidīga pret Rietumiem.

G7 valstu vadītāju ilgtermiņa mērķis ir tas, ka Krievija ir jāsoda par agresiju pret kaimiņvalstīm. Tomēr tas ir ļoti sarežģīts uzdevums, tādēļ netika uzstāts, ka samita viesiem būtu jānosoda Putina rīcība, bet tika uzsvērts, ka jāievēro noteikumi, “kas neparedz iebrukt savā kaimiņvalstī”.

ASV Nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans sacīja, ka ASV prezidents Džo Baidens sarunās ar Lulu, Modi un citiem uzsvēra konstruktīvu nozīmi, kuru šie līderi var spēlēt valsts suverenitātes un teritoriālās nedalāmības atbalstā, kas ir neatņemams un nesagraujams ANO statūtu punkts.

Šo stratēģiju atbalsta arī citi līderi, kuri uzsver, ka neviens lēmums nebūs dzīvotspējīgs, ja Krievija neizvedīs savu karaspēku no svešās teritorijas.

“Vajadzīga nevis uguns pārtraukšana, bet miers. Bet miers būs tikai tad, kad Krievija pārtrauks iebrukumu neatkarīgā kaimiņvalstī,” teica Kanādas premjers Džastins Trudo. Pēc tikšanās ar Lulu Vācijas kanclers Olafs Šolcs sacīja, ka “ir svarīgi, lai visi saprastu, ka nedrīkst pieļaut konflikta iesaldēšanu un ļaut Krievijai atstāt sev okupētās teritorijas”. Vēlāk Šolcs piebilda, ka Brazīlija un Indija saprot, ka Krievija ir agresors, bet Ukraina – upuris.

Kopumā ir grūti teikt, ka līderu publiskā retorika mainās. Japānas premjers Fumio Kišda savā runā pēc tikšanās ar Modi pauda, ka ir nepieciešams atbalstīt teritoriālās nedalāmības principus. Modi pēc šīs tikšanās vien pauda, ka ir apspriesta “mūsdienīga reģionu attīstība”, bet galvenais akcents likts uz to, ka “jāpievērš uzmanība Dienvidu puslodes valstu prioritātēm”.

Samita noslēgumā pieņemtais komunikē liecina par vairākiem uzdevumiem nākotnē – ievērot solījumu par 600 miljardu dolāru novirzīšanu infrastruktūras attīstībai attīstības valstīs, novirzīt 100 miljardus dolāru ik gadu klimata pārmaiņu radīto risku samazināšanai. Tāpat nepieciešams reformēt daudzpusējās attīstības bankas, kā arī risināt cita veida problēmas.

Zelenskis žurnālistiem sacīja, ka viņa tikšanās ar G7 un Arābu līgas valstu līderiem bija ļoti svarīgas, lai pretotos Krievijas īstenotajam informācijas karam, kas turpinās jau vairākus gadus.