Tāpat nebija vērojamas ne mazākās pazīmes, ka Lula būtu pietuvojies G7 valstu līderiem.
Viņš bija koncentrējies vairāk uz to, kā palīdzēt Putinam izkļūt no sarežģītās situācijas un izbēgt no eskalācijas, ignorējot Ukrainas teritoriālās nedalāmības un suverenitātes jautājumus.
Lula, kurš ar Zelenski tā arī netikās “Ukrainas prezidenta kavējuma dēļ”, paziņoja, ka Indonēzijas prezidents Vidodo atbalstot Brazīlijas pozīciju pret Ukrainu.
“Esmu noguris atkārtot, ka mums jārunā par mieru. Neviens lēmums netiks ievērots, ja tas nebūs balstīts uz dialogu. Mums jāstrādā, lai radītu sarunām pozitīvu telpu,” teica Lula.
Indijas premjers Modi, tāpat kā Vidodo, tikās ar Zelenski pirmo reizi, un abi līderi uzsvēra Ukrainas prezidentam, ka “iestājas par stingru atbalstu dialogam un diplomātiskiem pūliņiem, lai atrastu izeju no konflikta”. Vai Indijas premjers Modi pieņēma Zelenska ielūgumu apmeklēt Ukrainu, nav zināms.
Kāds britu ierēdnis sacīja, ka kopumā G7 pūliņi piesaistīt Dienvidu puslodes valstu līderus ir vērtējami pozitīvi, taču neviens negaidīja, ka šīs valstis pēkšņi mainīs savu nostāju pret Krieviju. Pēc viņa teiktā, šis samits veiksmīgi ļāva sākt dialogu ar attīstības valstīm un deva zināmu triecienu Krievijas un Ķīnas retorikai, kas ir izteikti naidīga pret Rietumiem.
G7 valstu vadītāju ilgtermiņa mērķis ir tas, ka Krievija ir jāsoda par agresiju pret kaimiņvalstīm. Tomēr tas ir ļoti sarežģīts uzdevums, tādēļ netika uzstāts, ka samita viesiem būtu jānosoda Putina rīcība, bet tika uzsvērts, ka jāievēro noteikumi, “kas neparedz iebrukt savā kaimiņvalstī”.