Intrigas ap Valsts prezidenta vēlēšanām sit arvien augstāku vilni, un rezultātus pagaidām nez vai kāds spēj prognozēt pārāk precīzi. Visi tiekas ar visiem, bet Saeimas koalīcijas partijas Nacionālā apvienība (NA) un Apvienotais saraksts (AS) beidzot sapratušas, to, par ko rakstīju jau mirkli pirms par to sāka runāt visi. Proti – pastāv diezgan augsta iespējamība, ka viņus varētu atsēdināt opozīcijā.

Jā, pēdējos pārdesmit gadus Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pelēkais kardināls Aivars Lembergs bijis tāds pats vārdā nesaucamais kā lords Voldemorts. Vienmēr, kad izdzirdam “ZZS”, nodomājam “Lembergs”. Un ne velti – pat pēc tam, kad pirmās instances tiesa Lembergu atzina par vainīgu smagos noziegumos, ZZS viņu nekautrējās izvirzīt par Ministru prezidenta amata kandidātu.

Līdz ar to visi centās pirms ZZS novilkt sarkanās līnijas un pat tiktāl, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš savulaik atteicās piedalīties premjera amata kandidātu debatēs, ja tajās piedalītos arī Lembergs. Kas ir mainījies?

Galvenokārt jau tas, ka šībrīža koalīcija kaut kādā mērā ir vienkārši koalīcijas parodija. NA un AS vieno ļoti līdzīgas konservatīvas saites un nevēlēšanās valsts politiku virzīt civilizētu Eiropas valstu virzienā. Viņu vērtības savā būtībā ir kopija tam, ko savā valstī dara Putins, – Stambulas konvencija ir slikta, geji ir slikti, ģimene ir tikai vīrs ar sievu un tā tālāk.