:format(webp)/nginx/o/2021/12/14/14260526t1hd869.jpg)
Viņai lika rīt plikus kartupeļus, grieza ar nazi, vilka aiz matiem pa grīdu, ziemā bez drēbēm izmeta uz ielas. Nē, tas nav maniaka noziegumu apraksts, bet gan vardarbības aina ārēji šķietami labā ģimenē, kurā auga divi bērni. Piecu kopdzīves gadu laikā septiņas naktis Anna pavadīja uz ielas, bet vīramāte teica: “Anna, tu nesaproti, visi tā dzīvo.” Policijas reakcija uz iesniegumiem bija “preventīvas pārrunas” vai līdzjūtīgs: “Priekš kam tu raksti tos papīrus?” Tikai pēc Jēkabpils traģēdijas Anna saņēma pagaidu aizsardzību pret vardarbību ar tuvošanās aizliegumu. Nesen sākts kriminālprocess par vardarbību.
Viss sākās romantiski, lai gan pirmie brīdinošie signāli parādījās, vēl pirms attiecības bija tā pa īstam sākušās. Pirms astoņiem gadiem Anna strādāja par kasieri veikalā “Lats”. Kādu vakaru veikalā ienāca puisis sporta biksēs, baltās botās, ķiveri galvā. Promejot viņš strauji pagriezās, pacēla ķiveri un paskatījās uz Annu: “Līdz cikiem tu strādā? Iziesim pastaigāties?” Anna bija pieradusi, ka katrs otrais viņu kaut kur aicina, tāpēc puiša sacīto neuztvēra nopietni. “Tiekamies 22.22,” viņa uzsauca. Beidzot maiņu, Anna jau bija aizmirsusi par puisi ķiverē un taisnā ceļā devās uz pieturu. Tomēr viņš gaidīja Annu. Līdz četriem rītā abi turpat pieturā uz soliņa pļāpāja. Ivars* - sauksim viņu tā - meitenei izmaksāja taksometru uz mājām. Tā tas turpinājās arī nākamos vakarus - abi vienkārši sēdēja un sarunājās. Puisis stāstīja, ka viņam pieder dzīvoklis, automašīna, garāža un kas tikai vēl ne, bet pie sevis neaicināja. Tobrīd Ivaram bija 26, Annai 25 gadi. Tad Ivars aizbrauca uz Spāniju.
Kādu vakaru pieturai lielā ātrumā tuvojās BMW, strauji nobremzēja, un tur jau viņš atkal bija. “Nu, Bārbij, kāp iekšā,” viņš uzsauca Annai.
Meitenei tobrīd bija gari, blondi mati, pieaudzētas skropstas, solārija iedegums, tāpēc draugi viņu sauca par Parisu Hiltoni.
Vienu vakaru Anna ar draudzeni, Ivars un viņa draugs “tusēja” pie Ivara garāžas. Iedzērušu Ivaru Anna redzēja ne pirmo reizi, bet īpaši neuztraucās - vasara taču, brīvdienas.