Vai roboti slepkavas eksistē? Jā

Visai biedējošajā dokumentālajā filmā “Patiesība par robotiem slepkavām” (The Truth About Killer Robots), kas skatāma LMT Viedtelevīzijā, vēstīts par vairākiem gadījumiem, kad cilvēks gājis bojā pēc mijiedarbes ar automātiskām ierīcēm. Sākot ar “Volkswagen” rūpnīcu Vācijā, līdz Ķīnas viedtālruņu montēšanas darbnīcai un ar spridzekļiem aprīkotiem policijas robotiem ASV. Automašīnas, kas brauc bez vadītāja, automātiskas novērošanas ierīces, veikali bez pārdevēja, kuram ir miesa un asinis, automātiskās picērijas un seksa roboti. Un kur nu vēl sociālie tīkli, informācijas vākšanas mašīnas, algoritmi un mākslīgais intelekts. Cilvēciskais pazūd, tā vietā stājas metāls, mikroshēmas un aukstasinība.

VIDEO: FILMAS KACEKLIS

“Ja tu sāc domāt, tad drīz vien saproti, ka nedresēta mākslīgā intelekta potenciālais risks ir graujošs un katastrofisks, ļoti iespējams un viegli iztēlojams. Mākslīgajam intelektam ir potenciāls revolucionizēt mūsu pasauli mums neiedomājamā veidā, bet, ja tas pārsniegs cilvēka intelektu, tas var pamatīgi kaitēt cilvēcei, ja tā motivācija nesakritīs ar mūsu,” vēstīts izdevumā “The Epoch Times”.

Jau tagad mēs redzam, kādas ir mākslīgā intelekta spējas. Nonācis ļaundaru rokās, mākslīgais intelekts var kļūt par masu iznīcināšanas ieroci. Militārajā jomā tas jau kādu laiku tiek pētīts kā iespējamais ierocis.

Lai ko arī teiktu Holivuda, mākslīgais intelekts nav roboti slepkavas, bet gan kaut kas daudz bīstamāks, jo daudz ikdienišķāks un pasaulīgāks. Pārliecība, ka tam vieta ir tikai zinātniskās fantastikas grāmatās un filmās, ir ļoti bīstama, jo rada sajūtu, ka šīs briesmas ir realitātē neiespējamas.

Tiesa, arī “roboti slepkavas” eksistē. Nāve no robota rokas nepastāv tikai filmās par terminatoru. Augstākminētās filmas autors Maksims Pozdorovkins skatītāju aizved uz rūpnīcu Vācijā, kur robots nejauši nogalināja 21 gadu vecu darbinieku. Varbūt nogalināja ne gluži aiz ļauna prāta, bet tāpat nogalināja. Ja tāda robota galvā ierīkos mākslīgo intelektu, tad varbūt galinās arī aiz ļauna prāta.

Roboti slepkavas varētu būt ļoti tuva nākotne. Ja reiz nu eksistē roboti rakstnieki (ChatGPT), roboti putekļusūcēji un roboti mīlnieki, kāpēc lai neeksistētu arī roboti slepkavas? Protams, slepkavošana nav vienīgais ļaunums, ko var nest roboti un mākslīgais intelekts. Kā ir ar cilvēku darba vietām? Roboti slepkavas profesijas un cilvēku darba vietas slepkavo ātrāk nekā pašus cilvēkus.

Vai līdz ar “Midjourney” parādīšanos nedraud gaisā izkūpēt grafiskā dizainera amats? Vai “ChatGPT” neatņems darbu popmūzikas liriku autoriem? Vai “iRobot” jau nav atņēmis darbu birstei? Un kā ar filmām? Vai roboti apdraud arī filmu režisoru darbu? Pozdorovkins izdevumā "The Guardian" saka, ka tas ir pilnīgi iespējams.

“Mākslinieki bezkaunīgi izrāda attieksmi, it kā viņi būtu imūni pret to. Bet, ja tu paskaties uz ekonomiku, tad viss, kas notika ar citām nozarēm, nu notiek ar mākslām,” stāstīja Pozdorovkins.

Lūk, kas ir biedējošākais robotu slepkavu un mākslīgā intelekta jautājumā. Visticamāk, “Terminators” nekad nekļūs par realitāti, bet pasaule, kurā mūsu vietā visu dara roboti un lēnām mērdē mūs nost, gan varētu nemaz nebūt tik neiespējama.

Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".