Par asteroīdiem-planētu slepkavām varam neuztraukties (1)

Pētījumā, kas tiks publicēts zinātniskajā žurnālā “The Astronomical Journal”, bet pagaidām pieejams vietnē “arXiv”, noskaidrots, ka tuvāko tūkstoš gadu laikā, visticamāk, neviens no Zemei tuvajiem kilometru lielajiem asteroīdiem mūsu planētā neietrieksies.

“Tās ir labas ziņas,” izdevumam “MIT Technology Review” teica pētījuma vadītājs Oskars Fuentess-Muņozs.

Kilometru diametrā lieli asteroīdi ir mazāki nekā tas, kas iznīcināja dinozaurus. Kā aplēsuši zinātnieki, tas bija aptuveni 10 kilometrus diametrā liels. Tiesa, arī kilometru liela asteroīda ietriekšanās Zemē radītu postažu, kurā bojā ietu simtiem miljoni cilvēku.

NASA ir sastādījusi katalogu ar aptuveni 962 Zemei tuvajiem objektiem, kas ir aptuveni kilometru lieli.

Zinātnieki aplēsuši, ka tāda izmēra asteroīdi uz Zemes nokrīt aptuveni reizi 600 vai 700 tūkstošos gadu. Daži gan uzskata, ka tādi notikumi norisinājušies krietni biežāk.

Jaunajā pētījumā zinātnieki izmantoja jaunas metodes, lai aplēstu, kura Zemei tuvā lielā objekta orbīta varētu novest līdz potenciālai sadursmei ar mūsu planētu. Beigu beigās noskaidrojās, ka tuvākajos tūkstoš gados šāda sadursme nenotiks.

Jāņem vērā, ka bīstami var būt arī mazāki asteroīdi. Piemēram Tunguskas sprādzienu, kurā 1908. gadā tika nolīdzināti 2150 kvadrātkilometri Sibīrijas meža, izraisīja aptuveni 60 metru liels asteroīds. Ja šāds asteroīds nogāztos apdzīvotā vietā, tad sekas būtu katastrofālas.

2013. gadā savukārt virs Čeļabinskas, Krievijā sprāga aptuveni 18 metru liels asteroīds, izsitot daudzu māju logus un ievainojot teju 1500 cilvēkus.