EK rekomendācijas Baltijas valstīm: Latviju mudina pilnveidot nodokļu politiku

EK 24. maijā sniedza ieteikumus ES dalībvalstīm saskaņā ar 2023.gada Eiropas semestra pavasara paketi, "lai izveidotu stabilu un nākotnes prasībām atbilstošu ekonomiku, kas nodrošina konkurētspēju un ilgtermiņa labklājību visiem sarežģītā ģeopolitiskā vidē".

Kā atzīmējis EK priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku Valdis Dombrovskis, Krievijas agresija pret Ukrainu ir sabremzējusi Eiropas ekonomikas izaugsmi un šogad ES ekonomika pieaugs par 1%. Latvijas ekonomikā tiek prognozēts 1,4% pieaugums, kas būtu straujākais Baltijas valstīs. Inflācija Baltijas valstīs saglabāsies augstāka nekā vidēji ES, lai gan kopumā tā pakāpeniski mazinās.

"Šādā makroekonomiskā kontekstā, EK Latvijai iesaka samazināt valsts budžeta deficītu, īstenojot piesardzīgu fiskālo politiku, vienlaikus nodrošinot efektīvu ES fondu apguvi un īstenojot reformas konkurētspējas stiprināšanai," pauda Dombrovskis.

Politiķis atzīmēja, ka jaunākajā EK vērtējumā secināts, ka Latvijas ekonomikā nav vērojama makroekonomiskā nesabalansētība, taču ir vērā ņemami izaicinājumi ar valsts konkurētspējas palielināšanu un darba spēka pieejamību.

No EK puses Latvijai ieteikts pilnveidot nodokļu politiku, lai stiprinātu veselības aprūpes un sociālās aizsardzības jomas, kā arī veltīt resursus efektīvai ES fondu apguvei - šogad Latvijai būtu jāsaņem lielākā daļa no ekonomikas atveseļošanas un noturības plāna līdzekļiem. "Šogad valstu specifiskajās rekomendācijās ir uzsvērtas investīciju prioritātes, kuras īstenojamas arī ar ES fondu atbalstu - atbalsts zaļajai un digitālajai transformācijai. Latvijai rekomendēts arī uzlabot finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Tāpat svarīgi operatīvi izmantot ES atbalsta instrumentu enerģētikas krīzē "RePowerEU", lai mazinātu atkarību no Krievijas energoresursiem," atzīmējis komisārs.

Kā liecina EK ziņojums, Komisija izteikusi Latvijai vairākas šajā un nākamajā gadā īstenojamas rekomendācijas. EK aicina Latviju samazināt enerģētikas atbalsta pasākumus, kuri spēkā ir līdz šā gada beigām, bet ietaupītos līdzekļus izmantot valdības deficīta samazināšanai. Atkārtota enerģētikas cenu pieauguma gadījumā EK iesaka Latvijai izvēlēties mērķētus pasākumus neaizsargāto mājsaimniecību un uzņēmumu atbalstam, kurus valsts fiskāli var atļauties kā arī saglabāt stimulus enerģijas taupīšanai.

Lai saglabātu fiskālo kārtību, EK iesaka gādāt, lai nākamgad Latvijas nacionāli finansēto neto primārie izdevumu pieaugums nepārsniedz 3%, kā arī saglabāt nacionāli finansētas publiskās investīcijas un nodrošināt iedarbīgu Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) un citu ES fondu piesaisti, jo īpaši zaļās un digitālās pārejas veicināšanai. Savukārt pēc 2024.gadam Latvijai vajadzētu tiekties uz vidēja termiņa fiskālo stratēģiju ar ilgtspējīgu konsolidāciju, investīcijām un reformām plašākai ilgtspējīgai izaugsmei, kā arī paplašināt nodokļu slogu, arī īpašumam un kapitālam, stiprināt veselības aprūpes un sociālās aizsardzības atbilstību.

Otrā EK rekomendācija ir rūpīgi īstenot Latvijas atveseļošanās un noturības plānu un strauji pabeigt savu "REPowerEU" nodaļu, lai sāktu tā īstenošanu, kā arī turpināt ātri īstenot kohēzijas politikas programmas.

EK arī mudina Latviju uzlabot mazo un vidējo uzņēmumu finansējuma pieejamību publisku aizdevumu un garantiju plānos, lai īpaši veicinātu stratēģiskas nozīmes investīcijas, jo īpaši zaļās pārejas un reģionālās attīstības jautājumus.

Latvijai vajadzētu samazināt vispārējo atkarību no fosilā kurināmā, paātrinot atjaunīgo energoresursu attīstību, jo īpaši piekrastes un atkrastes vēja parku un saules enerģijas projektus, iesaka EK. Tāpat EK mudina Latviju stiprināt energoefektivitātes pasākumus, piemēram, piešķirot jaunu finansējumu ilgtermiņa renovācijas stratēģijai. Vienlaikus Latvijai ir jānodrošina pietiekama starpsavienojumu jauda, lai garantētu piegāžu drošību un sinhronizāciju ar ES elektrotīkliem. Latvijai ir jāpastiprina politikas centieni, lai veicinātu un iegūtu prasmes, kas nepieciešamas zaļajai pārejai. 

Lietuvai iesaka atteikties no enerģijas subsidēšanas un stiprināt veselības aprūpi

Eiropas Komisija (EK) Lietuvai iesaka samazināt no enerģētikas subsīdijām, stiprināt primāro veselības aprūpi, uzlabot sociālos pakalpojumus un samazināt atkarību no fosilā kurināmā un enerģijas importa.

EK jaunākajās rekomendācijās valstij ieteikts "samazināt enerģētikas atbalsta pasākumus, kuri spēkā ir līdz 2023.gada beigām", bet jauna enerģijas cenu pieauguma gadījumā subsidēt visneaizsargātākās mājsaimniecības un uzņēmumus.

Tāpat Lietuvai ieteikts samazināt atkarību no fosilā kurināmā un importētās enerģijas, paātrinot atjaunīgo energoresursu izmantošanu, nodrošinot pietiekamu tīkla jaudu un pieejamību, kā arī rūpnieciskās ražošanas ogļskābās gāzes izmešu samazinājumu, sabiedriskā transporta un ilgtspējīgu transportlīdzekļu izplatību un ēku energoefektivitātes uzlabošanu.

EK iesaka Lietuvai saglabāt stabilu fiskālo pozīciju, vienlaikus ieguldot valsts līdzekļus un nodrošinot iedarbīgu Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu piesaistīšanu.

Jau vēstīts, ka EK trešdien 2023.gada Eiropas semestra pavasara paketes ietvaros sniedza rekomendācijas bloka dalībvalstīm, lai veidotu noturīgu un pret nākotnes satricinājumiem drošu ekonomiku, kā arī ilgtermiņa labklājību sarežģītas ģeopolitiskās vides apstākļos.

EK visām dalībvalstīm iesaka saglabāt nacionāli finansētas investīcijas un garantēt efektīvu ES fondu līdzekļu piesaisti, jo īpaši zaļās un digitālās pārejas veicināšanai.

Tāpat visām ES dalībvalstīm tiek ieteikts līdz gada beigām atteikties no esošajiem enerģētikas atbalsta pasākumiem, bet nākamgad turpināt pakāpenisku un ilgtspējīgu konsolidācijas stratēģiju vidēja termiņa budžeta plānojumā, kā arī investēt un veikt reformas ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei.

EK vērtējumā 14 ES dalībvalstis - Beļģija, Bulgārija, Čehija, Francija, Igaunija, Itālija, Latvija, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Ungārija un Vācija - nav izpildījušas budžeta deficīta kritēriju. Tikmēr 11 valstīs - Francijā, Grieķijā, Itālijā, Kiprā, Nīderlandē, Portugālē, Rumānijā, Spānijā, Ungārijā, Vācijā un Zviedrijā - vērojama makroekonomikas satricinājumi. Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Čehijas, Luksemburgas un Slovākijas ekonomikas vājums uzskatāms par pašlaik kontrolētu, secinājusi EK.

Igauniju aicina izbeigt enerģētikas atbalsta pasākumus

Eiropas Komisijas (EK) jaunākajās rekomendācijās Igaunijai ieteikts izbeigt enerģētikas atbalsta pasākumus, lai samazinātu valsts budžeta deficītu un mudināts ievērot fiskālās politikas kārtību, lai nākamgad neto izdevumu nominālo pieaugums nepārsniegtu 4,9%.

Vienlaikus EK iesaka Igaunijai saglabāt valsts investīcijas un aktīvi izmantot Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus.

Nodarbinātības un sociālo lietu jomā Igaunijai iesaka stiprināt sociālo aizsardzību un lielāku uzmanību pievērst senioru nabadzībai, kā arī paplašināt bezdarba pabalstu pieejamību pēc īsāka nodarbinātības perioda un nestandarta nodarbinātības formām.

Enerģētikas sektorā Igaunijai vajadzētu turpināt samazināt atkarību no fosilā kurināmā un plašāk ieviest atjaunīgo energoresursu izmantošanu. Tāpat transporta sektorā ir jāpalielina ilgtspējīga transporta īpatsvars, piemēram, elektrificējot dzelzceļa tīklus un ieviešot nodokļu atvieglojumus transportlīdzekļu parka atjaunošanai ar zemu izmešu spēkratiem.

Jau vēstīts, ka EK trešdien 2023.gada Eiropas semestra pavasara paketes ietvaros sniedza rekomendācijas bloka dalībvalstīm, lai veidotu noturīgu un pret nākotnes satricinājumiem drošu ekonomiku, kā arī ilgtermiņa labklājību sarežģītas ģeopolitiskās vides apstākļos.

EK visām dalībvalstīm iesaka saglabāt nacionāli finansētas investīcijas un garantēt efektīvu ES fondu līdzekļu piesaisti, jo īpaši zaļās un digitālās pārejas veicināšanai.

Tāpat visām ES dalībvalstīm tiek ieteikts līdz gada beigām atteikties no esošajiem enerģētikas atbalsta pasākumiem, bet nākamgad turpināt pakāpenisku un ilgtspējīgu konsolidācijas stratēģiju vidēja termiņa budžeta plānojumā, kā arī investēt un veikt reformas ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei.

EK vērtējumā 14 ES dalībvalstis - Beļģija, Bulgārija, Čehija, Francija, Igaunija, Itālija, Latvija, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Ungārija un Vācija - nav izpildījušas budžeta deficīta kritēriju. Tikmēr 11 valstīs - Francijā, Grieķijā, Itālijā, Kiprā, Nīderlandē, Portugālē, Rumānijā, Spānijā, Ungārijā, Vācijā un Zviedrijā - vērojama makroekonomikas satricinājumi. Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Čehijas, Luksemburgas un Slovākijas ekonomikas vājums uzskatāms par pašlaik kontrolētu, secinājusi EK.