"Ērgļi Latvijā neizzudīs." Latvijas ērgļu pētnieks Uģis Bergmanis, kurš visu mūžu veltījis putniem

2011. gadā Uģis sāka strādāt AS "Latvijas valsts meži", kur strādā joprojām. Pētnieks stāsta: "Šobrīd esmu vecākais vides eksperts, kas nozīmē, ka esmu atbildīgs par putnu aizsardzības un monitoringa vadīšanu.

Manos darba pienākumos ietilpst arī mazo ērgļu monitorings, kas ir Latvijas mēroga programma. Galvenā darba specifika ir vērtēt "Latvijas valsts mežu" saimnieciskās darbības ietekmi uz vidi."

Foto: Ekspedīcija Teiču purvā, 1998. gads

Šobrīd pētnieka ikdiena norit augsta līmeņa digitalizētā vidē, jo diendienā izmanto datorus un viedtālruņus. Pētnieks piebilst: "Atsevišķos brīžos vairākas nedēļas nodarbojamies tikai ar putnu monitoringu, jo tas ir nozīmīgs indikators, kas nosaka, kā mežsaimnieciskā darbība ietekmē konkrētu putnu faunu."

Putnu pētniecība ir mainījusies

Sākotnēji Uģis interesējās un pētīja daudzus un dažādus putnus, apsekoja teritorijas, bet  laika gaitā interese kļuva konkrētāka. "Latvijas Universitātes noslēguma darbu izstrādāju par ērgļu sistemātiku. Mazais ērglis ir galvenā suga, ko pētu joprojām. Pastiprināta interese man ir arī par klinšu ērgļiem," stāsta pētnieks.

Vaicājot par to, kas laika gaitā ir mainījies ornitoloģijā, Uģis saka: "Senāk bija salīdzinoši daudz profesionālo ornitologu, kuriem tas bija algots darbs. Bija maz ornitologu amatieru. Pašreiz profesionālo ornitologu skaits, kuri saņem algu, ir sarucis. Ir būtiski pieaudzis ornitologu amatieru skaits vai tādu ornitologu skaits, kuri daļēji saņem algu.

Piemēram, strādājot citā jomā, bet brīvajā laikā nodarbojoties ar ornitoloģiju. Šobrīd es saņemu atalgojumu ne tikai par putnu pētīšanu, bet tas ir tikai viens no aspektiem. Tā ir diezgan daudz ornitologiem."

Pēc paša iniciatīvas glābj putnus

2008. gadā Uģis sāka putnu videonovērošanas projektu, kura ietvaros ikvienam interneta lietotājam ir iespēja sekot līdzi norisēm mazo ērgļu ligzdā, kurā notikumi bieži vien ir pat saspringtāki nekā mākslas filmās.

Pēcāk radusies ideja par savvaļas putnu rehabilitācijas stacijas izveidi. "Putnu stacijas izveide bija tikai mana ideja un iniciatīva. Diezgan bieži savvaļā atrasti novārguši putni. Cilvēki meklē iespējas, kā putniem palīdzēt un kur nodot aprūpē. Novārgušie putni arvien vairāk tika nogādāti pie manis. Sazinājos ar Rīgas Zooloģisko dārzu un vedu putnus uz turieni.

Taču ir skaidrs, ka nevar visu laiku izbraukāt. Radās ideja izveidot privātu putnu rehabilitācijas staciju. Pie tās idejas vairākkārt mēģināju pievērsties, piesaistīt valsts atbalsta programmas, taču tā neatbilda atbalsta nosacījumiem un mērķiem," stāsta Uģis.

Mazo ērgļu pētnieks stāsta, ka putni, kurus nogādāja stacijā, cieta no traumām, kas radušās, piemēram, sadursmē ar automašīnu, sapinoties tīklos vai citu iemeslu dēļ.

2014. gadā ar sabiedrības atbalstu eksperts savā īpašumā Barkavas novadā izveidojis Latvijā pirmo savvaļas putnu rehabilitācijas staciju.

Foto: Latvijas Ornitoloģijas biedrības 1. saietā. 2013. gadā

Mūža laikā lielais ieguldījums rezultējās ar 2017. gadā iegūto "Latvijas lepnuma" balvu par pašaizliedzīgu un nesavtīgu palīdzību putniem.

Par savu lielāko sasniegumu Uģis atzīst uzrakstīto promocijas darbu un sekojošās publikācijas par mazo ērgļu pētniecību.

"Tie darbi, kas uzrakstīti un publicēti starptautiski atzītos žurnālos, ir liels sasniegums. Informācijai jābūt ticamai. Publicēt informāciju zinātniskā žurnālā ir pavisam kas cits, jo to kritiski pārbauda vairāki eksperti," saka eksperts.

Kā putni jūtas Latvijā?

Uģis norāda, ka Latvijā ir tendence putnu sugu skaitam samazināties. Viņš turpina: "No monitoringa viedokļa tiek vērtēti gan meža putni, gan lauku putni. Nav iekļauti ūdens putni. Rezultātā tiek noteikts meža un lauku putnu indekss. Secinājums ir tāds, ka meža un lauku putnu indekss samazinās – samazinās putnu skaits.

Ir sugas, kuru skaits būtiski samazinās, bet ir tādu sugu skaits, kas pieaug. Pieaug arī vairāku aizsargājamo sugu putnu skaits."

Pētnieks norāda, ka konkrētām sugām ir labas pielāgošanās spējas saimnieciskajai darbībai, piemēram, jūras ērgļiem, klinšu ērgļiem un zivju ērgļiem. "Šīs sugas vēl pirms 30-50 gadiem bija daudzkārt retākas Latvijā nekā šobrīd. Taču, piemēram, melnā stārķa sugas putnu skaits samazinās. Nav tā, ka viss ir ļoti slikti," piebilst Uģis.

Ikviens var kļūt par ornitologu

Vaicājot, ko Uģis var ieteikt citiem, kurus interesē ornitoloģija, Uģis uzsver, ka ikviens var sasniegt vēlamo. "Nav jābūt profesionālam ornitologam, jo ir daudz labu piemēru, kad cilvēks strādā algotu darbu, kas nav saistīts ar putniem, bet brīvajā laikā velta tam uzmanību, sniedzot būtisku ieguldījumu.

Labāku rezultātu dos, ja cilvēks brīvo laiku veltīs vienai vai atsevišķām sugām, jo putnu ir daudz. Būtisku ieguldījumu var dot, reģistrējot visus putnus.

Var veltīt arī uzmanību noteiktā biotopā vai ainavā, jo arī tas dos labu rezultātu. Piemēram, dažādu putnu reģistrēšana savā lauku sētā. Ja to dara gadu no gada, cilvēks noteikti konstatēs, ka ir notikušas izmaiņas," pauž Uģis.

Raksts tapis sadarbībā ar AS "Latvijas valsts meži".