Klimata pārmaiņas varētu izraisīt gigantiskus cunami viļņus no Antarktikas (4)

Izpētot sedimenta paraugus, kas iegūti dziļi zem Antarktikas okeāna gultnes, zinātnieki atklāja, ka iepriekšējos globālās sasilšanas periodos pirms 3 un 15 miljoniem gadu veidojās zemūdens sedimenta slāņu nogruvumi, izraisot milzīgus cunami, kas gāzās virsū Dienvidamerikas, Jaunzēlandes un Āzijas dienvidaustrumu krastiem.

Arī tagad klimata pārmaiņu dēļ sasilst okeāni, tāpēc zinātnieki uzskata, ka šādi cunami varētu izveidoties atkal. Viņu pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā “Nature Communications”.

Pirmo reizi par senajiem zemūdens nogruvumiem Antarktikā pētnieki uzzināja jau 2017. gadā, kad zem šiem nogruvuma slāņiem tika atklātas senā fitoplanktona fosilijas. Šajā vietā zinātnieki atgriezās 2018. gadā, lai iegūtu sedimenta kodolus, kas varētu slāni pa slānim parādīt reģiona ģeoloģisko vēsturi.

Izanalizējot šos paraugus, pētnieki noskaidroja, ka tie veidojušies divu periodu laikā pirms 3 un 15 miljoniem gadu. Šajos periodos Antarktikas ūdeņi bija par 3 grādiem pēc Celsija siltāki nekā mūsdienās. Tāpēc okeānā toreiz valdīja liela aļģu dažādība. Pēc savas nāves tās nogrima, okeāna gultni padarot slidenu, kas varēja rosināt nogruvumus, raksta “Live Science”.

Tiesa, galvenais iemesls, kāpēc veidojās šie nogruvumi nav īsti skaidrs, tomēr zinātnieki uzskata, ka, visticamāk, pie vainas bija klimata pārmaiņu dēļ kūstošais ledus. Samazinoties ledus spiedienam uz Zemes tektoniskajām plātnēm, tās pacēlās uz augšu, izraisot zemestrīces un visbeidzot – zemūdens nogruvumus un cunami.

Precīzs šo seno cunami viļņu izmērs nav zināms, tomēr ir skaidrs, ka tie bija milzīgi. 1929. gadā notika zemūdens nogruvums, kas izraisīja 13 metru augstu cunami Ņūfaundlendas piekrastē, nogalinot 28 cilvēkus. Savukārt 1998. gadā Papua-Jaungvinejā zemūdens nogruvums izraisīja 15 metru augstu vilni, kas nogalināja 2200 cilvēkus.