Kā ir izkrist cauri mākonim?

Šī pieredze ir atkarīga no mākoņa veida, aizsargtērpa un laikapstākļiem. Rezultātā tu būsi pilnīgi izmircis, pārsalis vai pat bezsamaņā.

Mākoņi sastāv no kondensētiem ūdens tvaikiem ūdens pilienu vai ledus kristālu veidā, ko dēvē par aerosolu. Tā daļiņas ietekmē mākoņa izmēru un veidu, kas var būt ļoti dažādi. Noteikti dabiskie aerosoli, piemēram, putekļi parasti veicina ledus daļu veidošanos, savukārt jūras ūdens aerosols veicina ūdens molekulu veidošanos. Zinātnieki ir mēģinājuši mākoņus radīt arī no mākslīgiem aerosoliem, piemēram, svina vai sudraba jodīda. Rezultātā veidojās gaiši, blīvi mākoņi, kas neļāva saules gaismai nonākt līdz zemei, radot lietu un sniegu.

Ņemot vērā, ka izpletņlēcēji lec no 4 kilometru augstuma, viņi visbiežāk saskaras ar palagveida un gubu mākoņiem. Abi šo mākoņu veidi lielākoties sastāv no ūdens molekulām.

Izpletņlēcējs Raiens Kečmārs, kurš ar izpletni lecis jau vairāk nekā 10 tūkstošus reižu, uzsver, ka cilvēkiem nevajadzētu apzināti censties izkrist cauri mākonim.

“Ja tu neredzi, kurp krīti, tad tu nevari ieraudzīt potenciālo apdraudējumu, to skaitā citus izpletņlēcējus un lidaparātus. Tomēr, tas reizēm notiek. Cenšoties izvairīties no mākoņiem, reizēm tu palaid garām savu logu un nonāc mākonī. Dažreiz tu neko īpašu nejūti. Tu ieej baltā istabā un izkrīti tai cauri. Bet, ja tie ir tumši, biezi un blīvi mākoņi, tad ir tāda kā ātrumvaļņa sajūta, turklāt tu izmirksti līdz ādai,” Kečmārs stāstīja izdevumam “Live Science”.

Ielidošanu mākonī izpletņlēcējs salīdzināja ar sajūtu, kāda ir tropiskajos pasaules reģionos, tomēr vēsa un atsvaidzinoša.

Kečmārs arī ir pieredzējis visai vēsus apstākļus mākonī, kad krusa situsies pret viņa aizsargbrillēm. Tieši tāpēc prātīgi ir pilnībā nosegt seju. Kādā reizē viņš filmējis kādu sievieti un pamanījis, ka pēc iekrišanas mākonī viņai vaigi un deguns paliek balts. “Kad mēs kritām cauri mākonim, uz mums veidojās ledus,” stāstīja Kečmārs.

Visbīstamāk ir iekrist vētras mākonī. Tajā siltais gaiss var sasniegt 160 kilometrus stundā lielu ātrumu, turklāt tajos bieži veidojas zibens.

“Papildus tam, ka tevi aizpūtīs kosmosā, tu atradīsies arī visu zibeņu mekā.” piebilda Kečmārs.

Zināmi vien divi cilvēki, kas izdzīvojuši kritienu cauri zibens vētras mākonim. 1959. gadā amerikāņu pilots Viljams Henrijs Renkins katapultējās no savas lidmašīnas vētras laikā un pavadīja 40 mežonīgas minūtes vētras mākonī. Viņš cieta no apsaldējumiem, nobrāzumiem un teju noslīka bargā lietus dēļ, turklāt zibens aizdedzināja viņa izpletni. Beigās mākonis viņu “izspļāva” dažus simtus metru virs zemes, liekot viņam iegāzties mežā. Tiesa, viņam izdevās izdzīvot un pat uzrakstīt grāmatu par savu piedzīvoto mākonī.

Savukārt 2007. gadā vācu paraplāniste Eva Višnijerska tika nejauši iesūkta tā saucamajā pērkongalvā jeb apaļā gubu mākoņu veidojumā, kas vēsta par negaisu. Skābekļa trūkuma dēļ viņa zaudēja samaņu un pēc vairākām stundām piezemējās 60 kilometrus tālāk.

Ja pats nevēlies kāpt lidmašīnā un uz galvas mesties mākonī, tad mākoņa sajūtu vari izbaudīt arī staigājot. Proti, migla ir palagveida mākoņu veids, kas veidojies uz zemes.