Infografika ⟩ Nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars pirmajā ceturksnī Latvijā pieaudzis līdz 63,7% (1)

Vienlaikus nodarbināto skaits vecuma grupā no 75 līdz 89 gadiem 2023.gada pirmajā ceturksnī bija 5300.

Statistikas pārvaldē norāda, ka gada laikā nodarbināto skaits vecumā no 15 līdz 74 gadiem palielinājies par 11 100.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2022.gada ceturto ceturksni - nodarbinātības līmenis samazinājies par 0,3 procentpunktiem, bet nodarbināto skaits - par 10 200.

Šogad pirmajā ceturksnī starp vīriešiem nodarbinātības līmenis bija par 6,8 procentpunktiem augstāks nekā starp sievietēm - attiecīgi 67,3% un 60,5%.

2023.gada pirmajā ceturksnī nodarbinātības līmenis jauniešiem jeb iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem bija 30,8%, kas ir par 1,8 procentpunktiem vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Nodarbināti šogad pirmajā ceturksnī bija 55 900 jauniešu, kamēr attiecīgajā periodā gadu iepriekš - 50 600.

Šogad pirmajā ceturksnī pamatdarbā nodarbinātie nedēļā nostrādāja vidēji 38,3 stundas, kas ir par 0,2 stundām vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī, bet par 0,1 stundu mazāk nekā pirms gada.

Pēc statistikas pārvaldes datiem, 72 900 jeb 8,3% nodarbināto strādāja nepilnu darbalaiku, kas ir par 1300 jeb 0,1 procentpunktu vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada un par 5200 jeb 0,7 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

Pirmajā ceturksnī 40 600 jeb 4,6% nodarbināto strādāja arī blakusdarbā - bez pamatdarba strādāja vēl kādā darbavietā vai veica dažādus gadījuma darbus un guva papildu ienākumus. Tas ir par 7700 jeb 23,4% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada un par 3200 jeb 8,6% vairāk nekā 2022.gada ceturtajā ceturksnī. Sievietes (22 900) biežāk nekā vīrieši (17 600) strādāja blakusdarbā. Blakusdarbā nodarbinātie visbiežāk nostrādāja 1-10 stundas (39,2%), bet 32,2% nostrādāja 11-20 stundas.

2023.gada pirmajā ceturksnī 10,2% jeb 78 4000 darbinieku (darba ņēmēju) strādāja attālināti, kas ir par 55 000 jeb 7,3 procentpunktiem mazāk nekā pirms gada un par 9300 jeb 1,1 procentpunktu mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī. No attālināti strādājošajiem 57,4% bija sievietes un 42,6% vīrieši.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 35,6% attālināti strādājošo bija vecuma grupā 35-44 gadi, attiecīgi 38,9% vīriešu un 33,1% sieviešu. Savukārt 30,5% attālināti strādājošo bija vecuma grupā 15-34 gadi, 19,1% - vecuma grupā 45- 54 gadi, bet vismazāk jeb 14,8% - vecuma grupā 55-74 gadi.

Augstākais attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars (14,9%) no visiem atbilstošās vecuma grupas darbiniekiem bija vecuma grupā 35-44 gadi, bet zemākais (5,9%) - vecuma grupā 55-74 gadi.

Darbu attālināti veica 51% finanšu un apdrošināšanas darbību jomas darbinieku, 42,9% informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē strādājošo, 21,9% zinātnisko, administratīvo pakalpojumu un operāciju ar nekustamo īpašumu jomas darbinieku, kā arī 19,8% valsts pārvaldes un aizsardzības; obligātās sociālās apdrošināšanas jomā strādājošo. Viszemākais attālināti strādājošo darbinieku īpatsvars vērojams veselības, sociālās aprūpes un pārējos saimniecisko darbību veidos - 3,8%.

Attālināti strādāja 25,7% vecāko speciālistu, 21,4% vadītāju, 17,1% speciālistu un 8,4% kalpotāju jeb biroja darbinieku.

2023.gada pirmajā ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 5000 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 8600 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tostarp vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem - 4400 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7400 iedzīvotāju.