Bezdarbs turpinās mazināties, uzskata eksperti

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma datiem 2023.gada pirmajā ceturksnī bija nodarbināti 880 400 iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Salīdzinot ar 2022.gada pirmo ceturksni, nodarbināto skaits vecumā no 15 līdz 74 gadiem ir audzis par 1,2% jeb 11 100. Savukārt nodarbinātības līmenis starp iedzīvotājiem atbilstošā vecuma grupā pieauga līdz 63,7% - par 0,5 procentpunktu pārsniedzot iepriekšēja gada pirmā ceturkšņa rādītāju.

EM atzīmē, ka nodarbināto skaita pieaugumu turpina ietekmēt gan zemās bāzes efekts - 2023.gada pirmajā ceturksnī nodarbināto skaits joprojām bija par 21 100 jeb 3,6% mazāks nekā attiecīgi 2020.gada pirmajā ceturksnī, gan arī arvien plašāka Ukrainas bēgļu nodarbinātība.

Līdz ar nodarbinātības pieaugumu, kopumā turpina samazināties arī bezdarba rādītāji. Bezdarba līmenis 2023.gada pirmajā ceturksnī samazinājās līdz 6,4%, kas bija par 0,9 procentpunktiem mazāks rādītājs nekā attiecīgi 2022.gada pirmajā ceturksnī (7,3%). Kopumā pirmajā ceturksnī darba meklējumos bija 59 800 iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 12,1% jeb 8200 mazāk nekā 2022.gada pirmajā ceturksnī.

Aktivitāšu pieaugums darba tirgū kopumā atstāj pozitīvu ietekmi arī uz darba tirgus piedāvājuma pusi, norāda EM pārstāvji. Iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis 2023.gada pirmajā ceturksnī palielinājās līdz 68,3%, kas bija par 0,1 procentpunktu augstāks rādītājs nekā attiecīgi 2022.gada pirmajā ceturksnī, tādējādi sekmējot kopējā darbaspēka piedāvājuma pieaugumu. 2023.gada pirmajā ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits vecumā no 15 līdz 74 gadiem kopumā palielinājās līdz 940 200, kas bija par 2900 jeb par 0,3% augstāks rādītājs nekā attiecīgi 2022.gada atbilstošajā periodā.

Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita dinamiku 2023.gada pirmajā ceturksnī labvēlīgi ir ietekmējis arī iedzīvotāju skaita pieaugums ekonomiski aktīvajās vecuma grupās, skaidro EM pārstāvji. 2023.gada pirmajā ceturksnī iedzīvotāju skaits vecumā no 15 līdz 74 gadiem palielinājās par aptuveni 6400, salīdzinot ar 2022.gada pirmo ceturksni.

EM atzīmē, ka līdzīgi kā uz nodarbināto skaita dinamiku, arī iedzīvotāju skaita izmaiņas darbaspējas vecumā lielā mērā nosaka Ukrainas kara bēgļu plūsmas pieaugums kopš aizvadītā gada sākuma.

Lai arī situācija Latvijas darba tirgū turpina uzlaboties, tomēr EM atzīmē, ka uzlabojumi kopumā ir lēnāki nekā kaimiņos. Nodarbinātības līmenis Latvijā 2023.gada pirmajā ceturksnī bija par 5,7 procentpunktiem zemāks nekā Igaunijā (69,4%), bet par 0,4 procentpunktiem zemāks nekā Lietuvā (64,1%). Tāpat arī bezdarba līmenis Latvijā pirmajā ceturksnī saglabājās par vidēji 1,1 procentpunktu augstāks nekā Igaunijā (5,3%), bet par 1,3 procentpunktiem zemāks nekā Lietuvā (7,7%).

Ņemot vērā ekonomikas izaugsmes tempu palēnināšanos, kopumā situācija Latvijas darba tirgū 2023.gadā saglabāsies nogaidoša, prognozē EM. Neliels aktivitāšu pieaugums darba tirgū turpināsies palielinoties sezonālam darbaspēka pieprasījumam, tomēr līdz ar zemās bāzes efekta izsīkšanu un nodarbinātībai pietuvojoties savam potenciālam, būtisks jaunu darbavietu un nodarbinātības palielinājums kopumā gada griezumā vairs nav sagaidāms.

"SEB bankas" ekonomistu prognozes

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka nelielais ekonomikas aktivitātes pieaugums gada sākumā nodrošināja bezdarbnieku rindu sarukumu pirmajā ceturksnī un bezdarba līmenis saruka līdz 6,4%. Ceturkšņa laikā bezdarbs samazinājās par 0,3 procentpunktiem, bet gada laikā par 0,9 procentpunktiem.

Bezdarbnieku skaits, kas bija bez darba līdz pieciem mēnešiem, sasniedza 33 900, kas ir par 400 vairāk nekā 2022.gada beigās. Gašpuitis skaidro, ka šīs tendences norāda uz to, ka iespējas atrast darbu joprojām pastāv, bet sašaurinās izvēle. Tas liek vai spiež daudzus darba meklētājus paildzināt meklēšanas procesu, jo darba devēji caurmērā ir kļuvuši piesardzīgāki akceptējot darbinieku prasības vai palēninot jaunu darbinieku uzņemšanu.

Kā bija gaidāms, darba tirgus sarežģītajos apstākļos saglabā labu noturību, akcentē Gašpuitis. Minimālais ekonomiskās aktivitātes pieaugums gada sākumā deva iespējas turpināt bezdarbam mazināties. Joprojām bija vērojams Covid-19 laika ierobežojumu atgūšanās efekts, bet kura pozitīvā ietekme izzūd. Gašpuitis norāda, ka tuvākajos mēnešos aktualizēsies sezonālais pieprasījums, kas sniegs jaunas papildus darba iespējas. Arī uzņēmēju aptaujas rāda, ka pieprasījums pēc darba spēka ir nedaudz sarucis, tomēr saglabājas relatīvi augsts.

Tomēr ekonomiskā aktivitātes samazināšanās tuvākajos ceturkšņos, īpaši atsevišķos sektoros, piemēram, apstrādes rūpniecībā, vai kas saistīti sadarbībā ar Krieviju, nozīmē, ka darba tirgū pastiprināsies negatīvās vēsmas, norāda Gašpuitis. Taču tā kā darba tirgus uz ekonomikā notiekošo reaģē ar vairāku ceturkšņu aizturi un ekonomikā plaša turbulence nav gaidāma, darba devēji darbiniekus atlaist nesteigsies.

Šogad darba devēji būs piesardzīgāki jaunu darbinieku pieņemšanā un mēģinot nokontrolēt savu izmaksu pieaugumu, uzskata Gašpuitis. "SEB bankas" veiktā mazo un vidējo uzņēmumu aptauja rāda, ka 70% uzņēmēju šogad plāno saglabāt darbinieku skaitu nemainīgu, 19% darbinieku skaitu palielinās, bet 11% samazinās.

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs norāda, ka pirmajā ceturksnī darba tirgus sekojis līdzi ekonomikas izaugsmei un optimistiskam uzņēmēju noskaņojumam. Tajā pašā laikā šā gada pirmajā ceturksnī ir palielinājies gan ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, gan arī nodarbināto cilvēku skaits, paplašinot darba tirgu, kas kopumā tomēr paliek saspringts - darba devējiem vairākās nozarēs ir nopietns izaicinājums atrast darbarokas.

Migunovs uzsver, ka bezdarba dinamiku nemainīja ne minimālās algas kāpums 2023.gada sākumā, kas varēja palielināt bezdarbu nozarēs ar augstu minimālo algu saņēmēju īpatsvaru, ne sarūkošs sezonāli izlīdzināto vakanču skaits, kas norādīja uz darbaspēka pieprasījuma pakāpenisku samazinājumu.

Lai gan situācija Latvijas darba tirgū saglabājas optimistiska, Baltijas kaimiņu statistika atstāj iespaidu, ka Latvijas darba tirgus vēl nav sasniedzis savu potenciālu, uzskata Migunovs. Salīdzinot Latvijas darba tirgu ar Lietuvas un Igaunijas, ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars šā gada pirmajā ceturksnī bija lielāks pie kaimiņiem, kas nozīmē, ka darbinieku resursi mūsu valstī ir, tomēr tie paliek neizmantoti.

Savukārt bezdarba līmenis šā gada pirmajā ceturksnī Latvijā bija zemāks nekā Lietuvā, bet augstāks nekā Igaunijā. Kaut arī Latvijā darba tirgus saglabājas spēcīgs, tam vēl ir vieta, kur augt, uzskata Migunovs. Piemēram, strukturālie uzlabojumi var samazināt bezdarbu noteiktās jomās, kurās trūkst darbinieki.

Kā riskus Migunovs norāda vakanču kopējā skaita samazināšanos, kā arī uzņēmēju noskaņojuma pasliktināšanos. Nodarbinātības gaidas aprīlī nākamajiem trīs mēnešiem saruka gandrīz visos sektoros, kā arī pamazām slīd uz leju uzņēmēju īpatsvars, kuri uzskata darbaspēka trūkumu par ierobežojošo faktoru. Tomēr, neskatoties uz šīm divām pazīmēm, kuras norāda, ka bezdarbs var pieaugt, kopumā darba tirgus saglabājas stiprs, vēsta Migunovs.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš atzīst, ka darba tirgus rādītāji šogad iepriecina, un tam galvenais izskaidrojums - ekonomikas sniegums ir labāks par gaidīto. Strautiņa ieskatā sākotnējais vērtējums par iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņām pirmajā ceturksnī (0,7% pieaugums) visdrīzāk tiks pārskatīts uz augšu, bet jaunākā Eiropas Komisijas prognoze saka, ka Latvijas ekonomika šogad augs par 1,4%, un tas ir ticami.

Strautiņš skaidro, ka enerģijas un citu izejvielu cenu kritums atbrīvo resursus uzņēmumiem un mājsaimniecībām, kas tos var novirzīt citam patēriņam un investīcijām. Ir arī labi rezultāti pakalpojumu eksportā, tas pirmajā ceturksnī auga par 15%, tātad gaidāms nodarbinātības kāpums komercpakalpojumos, informācijas un sakaru pakalpojumos, arī tūrismā. Ekonomists uzskata, ka varam gaidīt arī labu nodarbinātības dinamiku iekšējos pakalpojumos. To apliecina arī mazumtirdzniecības un pakalpojumu uzņēmumu prognozes par strādājošo skaita izmaiņām - tās ir pozitīvas.

Strautiņš uzsver, ka pirmā ceturkšņa bezdarba līmenis 6,4% ir rekordzems, jo nekad vēl bezdarba līmenis gada sākumā nav bijis tik zems - 2008.gadā tas bija 6,7%, bet 2019.gadā - 6,9%.

Ilgu laiku bezdarba līmeņa kritumu līdzās ekonomikas attīstībai veicināja iedzīvotāju skaita samazināšanās, skaidro Strautiņš. Ukrainas bēgļu ieceļošanas dēļ dažu demogrāfijas rādītāju līknes šobrīd izskatās citādi. Piemēram, ekonomiski aktīvo cilvēku skaits šī gada sākumā (940 200) bija par 2900 lielāks nekā pirms gada.

Ekonomists norāda, ka bezdarbs samazinās tāpēc, ka aug strādājošo skaits - tas sasniedza 880 400, pieaugot par 11 400 gada laikā. Sezonālā dinamika vasarā atkal varētu pacelt strādājošo skaitu virs 900 000 līnijas, kur tas pēdējo reizi bija pirms pandēmijas. Jau ir pieejami operatīvie dati par otro ceturkšņa pirmo mēnesi aprīli, tajā bezdarbs ir turpinājis samazināties, sasniedzot 5,8%.

Strautiņš prognozē, ka ekonomikas sasilšana šī gada vidējo bezdarba rādītāju vismaz ļoti pietuvinās 6%, kas reģistrēti tālajā 2007.gadā. Atšķirībā no laika tūlīt pēc pievienošanās Eiropas Savienībai (ES), kad šāds bezdarba līmenis veicināja algu kāpumu virs 30%, šobrīd šāds bezdarba līmenis ir ilgtspējīgs. Ir mainījies iedzīvotāju izvietojums, tiem koncentrējoties sekmīgākajos attīstības centros. Audzis izglītības un prasmju līmenis, tātad lielāka daļa cilvēku ir nodarbināmi.

"Taču ir skaidrs, ka šāds darba tirgus pastiprina konkurenci starp uzņēmumiem par darbiniekiem. Izdzīvos tie, kas spēj maksāt augstas algas. Apvienojumā ar nelabvēlīgiem preču eksporta tirgiem tas var nozīmēt darbavietu skaita samazināšanos vairākās rūpniecības nozarēs. Nav šaubu, ka būs aicinājumi samazināt darbaspēka nodokļus," pauž Strautiņš.

Taču, viņaprāt, šāds solis, kura tiešā ietekme nenoliedzami būtu ļoti patīkama - neto vai pēcnodokļu algu straujāks kāpums, nevar atrisināt atsevišķu uzņēmumu un pat nozaru konkurētspējas problēmas. Nodokļu samazināšana noturīgi nesamazinātu darbaspēka izmaksas. Nodokļu samazināšana palielinātu neto algas arī uzņēmumos, kuri jau šobrīd "pievāc" darbiniekus no pārējiem.

Strautiņš piebilst, ka darbinieku pārdale notiek arī starp nozarēm. Piemēram, pērn informācijas un sakaru nozarē strādāja par 73% vairāk cilvēku nekā pirms desmit gadiem, bet transportā par 7% mazāk. Uz intelektuālo darbu balstītās nozares turpinās palielināt savu tiesu darba tirgū arī turpmāk. 

"Swedbank" ekonomistu prognozes

Savukārt "Swedbank" ekonomiste Laimdota Komare norāda, ka darba tirgus tāpat kā Latvijas ekonomika kopumā uzrāda noturību saspringtajos apstākļos - bezdarba rādītājos redzams ievērojams samazinājums, salīdzinot ar 7,3%, kas reģistrēti pērnā gada sākumā.

Kopš pandēmijas izsludināšanas un ierobežojumu ieviešanas 2020.gada otrajā ceturksnī, kad augstākajā punktā darbu meklēja 8,6% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, bezdarbs nokrita līdz pēcpandēmijas zemākajam punktam pērn maijā. Bezdarbnieku īpatsvars pērnā gada vidū uz kara un vispārējās neskaidrības fona nedaudz pieauga, tomēr bezdarba līmenis saglabājies pārsteidzoši zems. Lejupvērstā tendence bezdarba datos šī gada sākumā liecina, ka darba tirgus kopumā joprojām bijis saspringts, skaidro Komare.

Ekonomiste prognozē, ka tuvāko divu ceturkšņu laikā visdrīzāk redzēsim vēl nelielu bezdarba samazinājumu. Ierasts, ka gada siltākajos mēnešos darba piedāvājumu ir vairāk, tādēļ sezonālu faktoru ietekmē sarūk darba meklētāju skaits. Uz tālāku bezdarba kritumu norāda arī jau pieejamie Nodarbinātības valsts aģentūras dati par reģistrēto bezdarbu. Uz gada beigām bezdarba līmenis gan atkal varētu nedaudz pakāpties kā minimums sezonālo faktoru ietekmē.

Latvijā Ukrainas bēgļu dēļ iedzīvotāju un arī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits bija lielāks nekā pirms gada, tomēr šis pieauguma temps mazinās, norāda Komare. Pirmajā ceturksnī audzis arī nodarbināto skaits pret iepriekšējo gadu, tomēr atkal - mazāk strauji nekā vērojām pērn. Savukārt ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits, kas visa 2022.gada laikā saruka, šī gada sākumā nedaudz audzis. Komare secina, ka pērn darba tirgū redzētās pozitīvās tendences, ko veicināja gan Ukrainas bēgļu ierašanās, gan Covid-19 ierobežojumu atcelšana pamazām apsīkst.

Uzņēmumu aptaujas liecina, ka tie šobrīd neplāno ne kāpināt nodarbināto skaitu, ne arī atlaist darbiniekus - nodarbinātība kopumā tuvākajos mēnešos solās būt visai stabila, norāda Komare. Ekonomiste gan atzīst, ka bažas rada atsevišķas nozares, kurām var klāties grūtāk, piemēram, apstrādes rūpniecība. Vāja ārējā pieprasījuma dēļ nozare šogad visdrīzāk nespēs kāpināt savus ražošanas apjomus. Tas var nozīmēt, ka, neskatoties uz faktu, ka ilgtermiņā darba roku trūkums šajā nozarē atkal būs problēma, dažiem uzņēmumiem var nākties darbiniekus atlaist. Par to jau kādu laiku liecina arī pesimistiskais apstrādes rūpnieku skats uz nodarbinātību viņu uzņēmumos.

Savukārt ir nozares, kurās uzņēmumi pat plāno palielināt nodarbināto skaitu, kā, piemēram, pakalpojumi un mazumtirdzniecība. Komare uzsver, ka, pat ja pieprasījums pēc uzņēmumu precēm un pakalpojumiem sarūk, Latvijas uzņēmumi kopumā pērnā gada laikā spējuši uzkrāt finanšu rezerves, kas nozīmē, ka īslaicīgu pieprasījuma kritumu daudzi spēs pārdzīvot, saglabājot darbinieku skaitu.

Ekonomikā kopumā šogad, salīdzinājumā ar 2022.gadu, "Swedbank" prognozē bezdarba samazināšanos. Aprīlī banka prognozēja, ka bezdarba līmenis 2023.gadā vidēji būs 6,8%, tomēr pirmā ceturkšņa dati liecina, ka bezdarba līmenis, visticamāk, būs vēl zemāks, norāda Komare.