Pirms nedēļas Saūda Arābijas pilsētā Džidā norisinājās Arābu līgas samits, kur pirmo reizi pēc 12 gadu nosodījuma atgriezās Sīrijas diktators Bašars Al Asads. Saūda Arābijas līderis viņu uzņēma atplestām rokām, par spīti ilggadējam attiecību saspīlējumam un tam, ka pret Sīrijas režīmu joprojām ir spēkā nopietnas sankcijas. Taču tā ir tikai viena no daudzām liecībām, ka arābu valstu ārpolitikā notiek nopietnas pārmaiņas – vai tas nozīmē, ka šīs valstis ir gatavas nostāties arī Krievijas un Ķīnas pusē, pretojoties rietumvalstu spiedienam? Raidījumā "Pasaule kabatā" norises komentē Latvijas Ārpolitikas Institūta asociētais pētnieks un Delavēras universitātes doktorants Toms Rātfelders.

Kāpēc Asads tieši tagad atkal ticis uzņemts Arābu līgā? Vai tas vairāk saistīts ar norisēm Sīrijā, vai tomēr arī atspoguļo plašākas politisko prioritāšu pārmaiņas reģionā?

Gan, gan, jo jautājums par Asada reabilitāciju arābu saimē brieda jau kādu laiku. Jau no aptuveni 2016.-2018. gada kļuva skaidrs, ka Asads Sīrijas pilsoņu karu ir uzvarējis – pēc tam, kad Krievija iejaucās ar saviem gaisa spēkiem un savu iesaisti aktivizēja arī Irāna. Asads de facto ir atjaunojis savu kontroli pār lielāko Sīrijas daļu, tāpēc tas bija tikai laika jautājums – ko darīt tālāk. Daudzi reģionā saprot, ka Asadu visu laiku ierobežojot, sodot un sankcionējot, Sīrijas pilsoņu karš nenonāks pie ilgtermiņa noregulējuma. Tāpēc arābu saime jau kādu laiku bijusi diskusiju – kā viņu pieņemt atpakaļ. Valstu domas dalījās divos strāvojumos. Apvienotie Arābu Emirāti uzstāja, ka Asads jāpieņem atpakaļ bez jebkādiem nosacījumiem