Nauda runā ⟩ Latviešu uzņēmēji atklātā sarunā pastāsta par ēnu ekonomikas aizkulisēm (2)

Uzņēmēji pauž, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā iepriekšējā gada laikā būs palielinājies, jo ir jūtamas kovida laika mājās sēdēšanas sekas. Tāpat arī ikdienas cenu izmaiņas rada vajadzību vairāk ekonomēt.

Tūrisma nozare ir īpatnēja ar to, ka ir ļoti liela konkurence. Valsts dod “airBaltic” aizdevumus, bet “airBaltic” dod “Ķirsīšu cenas”. Ir saprotams, ka peļņas daļa neaug tik strauji, lai atalgojumu varētu palielināt tikpat strauji, kā aug inflācija.

Būvniecībā vide ir mainīga. Šī nozare visu laiku ir bijusi “ēnās” , un mainīgie faktori mainās ik pa brīdim.

Nekustamo īpašumu attīstītāju projekti – tā cena ir saprotamāka un ēnu ekonomika šajā jomā samazinās. Taču – kredīti paliek dārgāki, un attīstītājiem ir jādomā, kā pārdot īpašumus. Tāpēc nav redzams, kā ēnu ekonomikas tendences varētu mazināties. Shēma ar ārvalstu strādājošajiem ir sekojoša. Polijas uzņēmumiem ir ērtāk tikt pie ukraiņu strādājošajiem, bet Latvijas uzņēmums noslēdza līgumu ar Polijas uzņēmumu, kas arī atsūtīja šos strādājošos.

Tūrisma nozarē un viesmīlībā viens no būtiskākajiem faktoriem ir tehnoloģijas un netiešā konkurence. Tūrismā ir svarīgi runāt ar klientu, jo klients nevēlas runāt ar tehnoloģiju. Ja tas ir neliels čeks – 60,70 eiro par nakti viesnīcā, tad vēl uz to var pievērt acis.

Latvijā kontrole ir ļoti agresīva. Kādreiz tiešām bija pieeja “konsultē vispirms”. 2018. gads bija pozitīvs laiks, kad varēja justies drošāk. Kaut kas mainījās – kovida laiks ierēdņus padarīja par kungiem. Mūsu nozari regulē vairākas jomas – nodokļi, ekonomika, utt. Ja to visu saliktu vienā regulā, būtu teju nereāli visus punktus izpildīt. Tas ir tas, kas traucē strādā, un birokrātija arī veicina ēnu ekonomikas palielināšanos.

“Realitātē ir tā, ka ja uzņēmums saņem vēstuli ar ievatekstu “Jums darbiniekiem ir alga tik un tik”, “stundas likme tik un tik” – vēlams būtu, lai jūs to paceltu. Ar to nav problēmu. Otrā vēstules daļa faktiski jau tiek solīts audits, jo jāsūta banku izraksti un citi dokumenti,” saka Jānis.

Anna piebilst, ka arī bankas nereti veic kontrolējošās funkcijas, kas lielā mērā var pāņemt VID funkcijas. Tāpēc arī konti tiek vērti citu valstu bankās.

“Piemēram, čehu kompānija samaksā naudu par šo grupu. Un kas notiek šeit? Mums jāsūta līgums, jāsūta, kuri ir patiesā labuma guvēji, kur mēs viņus atradām, kas par cilvēkiem ir tajā grupā… Mums ir svarīgi, lai šiem cilvēkiem šeit ir labi. Un šeit mums sanāk par visu atskaitīties, jo bankas tā pieprasa,” saka Anna.

Uzņēmēji saka, ka tādēļ ir jāver vaļā konti citu valstu bankās, un arī tas veicina ēnu ekonomiku. Tūrisma nozarē strādājošā Anna norāda, ka viņu kā uzņēmēju neinteresē tas, ka bankas ļoti skrupulozi un detalizēti analizē darījumus, jo pārmērīga kontrole traucē normālai uzņēmējdarbībai – visu nedrīkst attaisnot ar aizbildinājumiem par “melnajiem sarakstiem”.

Kopumā visai sabiedrībai soli pa solim ir jāceļ un jābūvē valsts, jo ēnu ekonomikā cilvēki nav no labas dzīves. Anna pauž, ka ēnu ekonomika var būt glābējs dziļā krīzē, lai vismaz ļautu cilvēkiem nodrošināt izdzīvošanu. Tādā gadījumā tas ir attaisnojams, taču kopīgiem spēkiem tas ir jāmaina visai sabiedrībai.

“Uzņēmējs nevēlas ilgstoši dzīvot stresa apstākļos, jo miers un stabilitāte ir piemītoša vajadzība,” norāda Anna.