Kosovā notikušas serbu protestētāju un policijas sadursmes (1)

Protestu laikā tika saceltas barikādes, ticis arī aizdedzināts policijas auto. Drošības spēki pielietoja apdullinošās granātas, cenšoties nemierniekus izklīdināt. 

Kosovā dzīvojošie serbi protestē pret aprīlī notikušo ārkārtas pašvaldību vēlēšanu rezultātiem. Vēlēšanas notika četros serbu vairākuma apdzīvotos Kosovas ziemeļu rajonos, taču etniskie serbi realizēja vispārēju vēlēšanu boikotu, kā rezultātā par jaunajiem mēriem tika ievēlēti albāņu izcelsmes pārstāvji.

Kaut arī Eiropas Savienība ir centusies izlīdzināt Kosovas serbu un albāņu attiecības, tās joprojām ir saspīlētas.

Aprīlī boikotētajās vēlēšanās vēlētāju aktivitāte bija mazāka par 3,5%. Pie balsošanas urnām devās tikai 1567 vēlētāji jeb 3,47% no aptuveni 45 000 balsstiesīgo, no kuriem 95% ir etniskie serbi.

Vairums no 1,8 miljoniem lielā Kosovas iedzīvotāju kopskaita ir albāņi, taču valstī joprojām ir arī aptuveni 120 000 etnisko serbu, no kuriem liela daļa kompakti dzīvo četrās municipalitātēs valsts ziemeļu pierobežā, kur 23.aprīlī notika pašvaldību vēlēšanas.

Vēlēšanas tika izsludinātas pēc tam, kad novembrī vairums etnisko serbu pameta savus amatus valsts un pašvaldību iestādēs, protestējot pret Prištinas prasību nomainīt vecās, vēl Serbijas izsniegtās automašīnu numurzīmes pret jaunām, Kosovas izsniegtām.

Vairums etnisko serbu, tāpat kā Belgrada, tā arī nav atzinuši 2008.gadā vienpusēji pasludināto Kosovas neatkarību.

Vēlēšanu boikotu atbalstīja arī Serbija, kas uzstāj uz pamatā serbu apdzīvoto municipalitāšu apvienības izveidi, lai tādējādi nodrošinātu to autonomiju.

Kosovas premjerministrs Albins Kurti kopš pagājušās nedēļas sācis iecelt mērus, ignorējot Eiropas Savienības un ASV aicinājumus.

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens apliecināja, ka ASV "stingri nosoda" Kurti rīcību, un aicināja premjeru mainīt kursu.

"Šī rīcība asi un nevajadzīgi eskalējusi spriedzi, graujot mūsu centienus palīdzēt normalizēt attiecības starp Kosovu un Serbiju, un tam būs sekas attiecībā uz mūsu divpusējām saitēm ar Kosovu," teikts Blinkena paziņojumā.

Zvečanā, kur vairums iedzīvotāju ir serbi, izraisījās sadursmes starp vietējiem serbiem un policistiem.

Tīmeklī publicētos video dzirdami šāvieni un trokšņu granātu sprādzieni.

Kosovas policija lika lietā asaru gāzi pret protestētājiem arī Zubin Potokā un Leposavičā, vēsta Serbijas raidsabiedrība RTS.

Protestējot pret pēdējā laika notikumiem, vietējie serbi Leposavičā sākuši sliet barikādes, norādīja RTS.

Konliktu priekšvēsture daļēji skaidrojama ar 1999. gadā Serbijas zaudēto kontroli pār Kosovu un 2008. gadā Kosovas vienpusējo neatkarības no Serbijas pasludināšanu. 

Serbija joprojām uzskata Kosovu par daļu no savas teritorijas, turklāt šo pozīciju atbalsta Serbijas sabiedrotā Krievija.

Kosovas neatkarību atzinušas 22 no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, tai skaitā arī Latvija. Kosovā notiekošajā NATO vadītā miera uzturēšanas operācijā piedalās Latvijas karavīri.