Pēdējā nedēļa pirms prezidenta vēlēšanām nevieš skaidrību par iznākumu

Tomēr politiskos procesus pēdējās dienās pirms prezidenta vēlēšanām viņi vērtē atšķirīgi: Elīna Pinto par koalīcijas izmaiņām ar politiķiem vispār nerunājot, Pīlēns pauž bažas par vēlēšanu iznākuma riskiem, savukārt Rinkēvičs konsultācijas ar opozīciju sauc par normālu politisko procesu.

Desmit balsis Elīnai Pinto, 15 – Uldim Pīlēnam (AS) un 26 deputātu atbalsts Edgaram Rinkēvičam (JV). Oficiāli joprojām šāds ir katra kandidāta atbalsts 31.maijā paredzēto Valsts prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā.

Pagaidām tikai “Progresīvie”, Apvienotais saraksts (AS) un “Jaunā Vienotība” (JV) ir apsolījuši atbalstu saviem kandidātiem. Citas Saeimas frakcijas vai nu vēl nav satikušas kandidātus, vai nu paziņojušas, ka savu lēmumu pieņems tikai īsi pirms vēlēšanām.

Lai gan, piemēram, Elīna Pinto savā dzimšanas dienā tika silti uzņemta – ar ziediem un pat dziesmām – gan pie “Jaunās Vienotības”, gan Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS), tomēr atbalstu viņai Rinkēviča partijas biedri pašsaprotami nesolīja, un maz ticams, ka arī ZZS pēc pauzes ieturēšanas nākamnedēļ paziņos, ka balsos par “Progresīvo” virzīto kandidāti.

Pinto pēdējās nedēļās biežāk nekā sarunās ar Saeimas politiķiem sastopama braucienos pa Latvijas reģioniem vai dažādos piketos. Kandidāte gan apgalvo, ka par nākamgad gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām šobrīd nedomā, un noliedz, ka viņas dalība cīņā par valsts galvas amatu esot vien formāla: “Es esmu atvērta un aktīvi tiekos arī ar politiskajām partijām, ar frakcijām, lai skaidrotu savu redzējumu. Bet man ir būtisks arī šis vēstījums, ko es nesu, ka mūsu politika ir pārāk atrauta no cilvēkiem un Valsts prezidentam it īpaši ir uzdevums strādāt daudz ciešāk ar sabiedrību, kā tas līdz šim ir bijis darīts. Un tā vietā, lai par to runātu no Rīgas gaiteņiem, es arī ar savu rīcību apliecinu, dodoties tikties reģionos ar jauniešiem, ar uzņēmējiem, ar mediju pārstāvjiem, ar dažādām sabiedrības grupām.”

Arī AS dibinātājs, arhitekts un uzņēmējs Uldis Pīlēns, kurš šomēnes aktivizējās savā “Facebook” vietnē, gan tiekas ar politiķiem, uzņēmēju organizācijām un arodbiedrībām, gan organizē pasākumus jaunajiem arhitektiem paša vadītā “Ola Foundation” kultūrvietā “Ola” Ķīpsalā. Būtisku lomu viņa publicitātes kampaņā šonedēļ spēlēja arī Saeimas deputāta, Pīlēna vadītās biedrības dibinātāja Andra Kulberga (AS) organizētais enerģētikas forums Saeimā.

Pīlēns sevi joprojām galvenokārt pasniedz kā kandidātu-tautsaimnieku un nepiekrīt viedokļiem, ka Valsts prezidenta pilnvaras un spējas būtiski ietekmēt šo jomu nav lielas: “Varbūt paskatāmies otrādi – ko Latvija ar savu šodienas prezidentu, ko viņa ir pienesusi tautsaimniecībā klāt vai sociālos procesos? Tas, kur mēs visvairāk atpaliekam. Un šī ir tā tēma, kur es negribu piekrist. Katram prezidentam ir bijis savs rokraksts. Šim laikam ir ekonomiskās un sociālās saņemšanās rokraksts vajadzīgs, jo mēs esam ļoti sarežģītā situācijā. Un, manuprāt, mana pieredze šeit lieti varētu palīdzēt.”

Tikmēr Edgars Rinkēvičs šajās nedēļās turpināja pildīt ārlietu ministra pienākumus, dodoties komandējumos gan uz Islandi, gan Briseli, tāpēc vairākos pasākumos, piemēram, jau minētajā enerģētikas forumā un Saeimas Mandātu komisijas sēdē piedalījās attālināti. Viņa partijas JV Saeimas frakcija šonedēļ tikās ar abiem pārējiem kandidātiem, un pēc tam tās vadītājs Ainars Latkovskis paziņoja, ka Rinkēvičam esot lielākā pieredze, kompetence un gatavība prezidenta amatam, jo viņš “nav nezināms un nepārbaudīts”.

Šonedēļ “de facto” radās iespēja Rinkēvičam pavaicāt par 10. maija sanāksmi Ārlietu ministrijā, kur viņš šaurā lokā tikās ar JV un opozīcijā esošo “Progresīvo” un ZZS vadību. Ziņas par šo tikšanos pamatīgi satrauca esošos koalīcijas partnerus no AS un Nacionālās apvienības.

“Es nekad nemeloju, tāpēc arī jebkādas politiskās konsultācijas, kuras notiek, es īpaši nekomentēju. Mītiskas, ne mītiskas, pusslepenas, ne pusslepenas – lai tās paliek maniem memuāriem. Bet es varu pateikt, ka viena lieta gan ir skaidra – tur nekādas tādas vienošanās, par kurām visa pilsēta runā, netika panāktas. Bet politisko konsultāciju process ir vēlēšanu sastāvdaļa, bija vēlēšanu sastāvdaļa un vienmēr būs vēlēšanu sastāvdaļa,” komentēt šo sarunu atsakās Rinkēvičs.

Vaicāts, vai AS frakcija izmantoja izdevību viņam kā Ārlietu ministrijas tikšanās dalībniekam par to pavaicāt, Rinkēvičs atbild noraidoši: “Nē. Tāpēc ka, es domāju, ka viņi paši labi zina, ka viņiem pašiem ir bijušas tikšanās dažādos formātos, ar koalīcijas, ar ne koalīcijas partijām. Kā es saku – var no tā mēģināt uzburt kaut ko ļoti mītisku, sabīties vai nesabīties, bet šis ir normāls process, un šāds process ir bijis vienmēr un būs vienmēr.”

Sagadījās, ka Pinto trešdien Saeimā tikās tieši ar abiem “Progresīvo” sarunu partneriem Ārlietu ministrijā – JV un ZZS. Viņa gan uzsver, ka ir bezpartejiska kandidāte, tāpēc pati sarunās par valdību neiesaistās. “Diskusijas bija saturīgas, jautājumi bija daudz un par plašu tēmu loku. Līdz ar to par formālām es tās nenosauktu. Skaidrs, ka arī politiskajiem spēkiem šobrīd papildus Valsts prezidenta izvēlei ir arī citi jautājumi, par koalīciju un turpmāku sadarbību arī šajā apveidā. Taču mūsu sarunās šodien es skaidroju savu redzējumu kā Valsts prezidente, un tas arī bija pamatjautājumu loks,” apgalvo “Progresīvo” kandidāte.

Savukārt Pīlēns tikās ar JV, ar kuru saspringtas attiecības viņam ir vēl kopš koalīcijas veidošanas laikiem rudenī pēc vēlēšanām. Viņš gan nedomā, ka viesošanās konkurentu Rinkēviču izvirzījušajā frakcijā bijusi vien pieklājīga formalitāte:

“Noteikti nebija nekāds teātris, jo mēs ļoti saprotam, ka vēlēšanas iet pa kārtām un rezultāti kā jau sacensībā var būt dažādi. Tāpēc ir ļoti labi, ka Rinkēviča kungs bija AS frakcijā, lai iepazīstinātu ar savu redzējumu, un ļoti labi, ka es biju JV frakcijā... (..) Es pilnīgi droši apstiprināju lietu, ka tas būtu bezatbildīgi, ja kāds no koalīcijas šobrīd prezidenta vēlēšanu sakarā taisītu eksperimentus ar koalīciju. Koalīcija labi strādā...”

Tāpat arī Pīlēnam bijis, par ko uzdot jautājumus JV deputātiem: “Tai brīdī, kad Levita kungs noņem savu kandidatūru, jautājums ir, vai nevajadzēja runāt ar atlikušo koalīcijas prezidenta kandidātu, šajā gadījumā ar mani, un paskatīties, vai viņš nevar būt visas koalīcijas kandidāts. Jo noņemt šobrīd Rinkēviča kungu, ko es augstu vērtēju un tieši arī visas deklarācijas sarunas pateicoties mūsu labai komunikācijai tika novirzītas līdz labām un laimīgām beigām, noņemt viņu šobrīd no veiksmīgi strādājoša ārlietu ministra pozīcijas, atstājot jautājumu riskantu vaļā viņa ievēlēšanas gadījumā... Tas, protams, ir liels jautājums, jā.”

Pīlēns un citi AS pārstāvji arī regulāri piesauc starptautiskos notikumus, kuru dēļ tagad nebūtu pieļaujama valdības maiņa, piemēram, Latvijas prezidentūra Eiropas Padomē un vasarā gaidāmais NATO samits Viļņā. Rinkēvičs, lai gan norāda, ka izvērsti komentēt šādus scenārijus negribētu, lai nerastos jaunas interpretācijas, tomēr aicina par to pārlieku nesatraukties: “Zīmēt jebkāda veida pastarās tiesas scenārijus par to, vai ievēl mani vai Pīlēna kungu, vai Pinto kundzi, vai neievēl nevienu, nav produktīvi. (..) Teorētiski – paskatīsimies uz Eiropas demokrātiskajām valstīm. Dažāda veida valdību maiņas, valdību pārkārtošanas notiek ik pa brītiņam. Bet ar to atbildi lūdzu neinterpretējiet, ka es kaut ko pieļauju.”

Rinkēvičs arī norāda – šobrīd ir izveidojusies situācija, ka jebkurš prezidents, ja tāds tiks ievēlēts 31.maijā, amatā nonāks arī pateicoties opozīcijas balsīm. Tomēr no starptautiskajiem partneriem nekādas bažas Rinkēvičam par to neesot paustas “un arī diez vai izskanēs,” saka ārlietu ministrs.