“Patiesībā mēs nevaram vairs arī šādu nodalījumu veikt – ir visiem pakalpojumu sniedzējiem Latvijā šī dokumentācija jāvada elektroniski, ir jāievada vienotā sistēmā arī tad, ja valsts nemaksā par šo pakalpojumu.” Plānots, ka jau drīzumā obligāti tiks prasīts e-nosūtījums.
Runājot par esošajiem soļiem, kas tiek sperti pārejai uz pilnīgu digitalizāciju, Latvijas Onkoloģisko pacientu apvienības “Onkoalianse” pārstāvis Harijs Gals, kurš biedrību pārstāv arī Digitālās veselības padomē, norāda uz to, ka vismaz pagaidām pacientiem tā nenesīs būtiskus uzlabojumus. “Es paskatos uz to, ko pašlaik pirmajā etapā programmē, pacientiem tur nekā nav. Tur nav nekas, kas pacientam radīs to sajūtu, ko pacients sagaida, ko pacientam gribētos, kas pacientu darītu priecīgu. Pacientam tur ir sausa datu lapa, kurā pēc klasifikatoriem tev bija tā slimība un pēc klasifikatora. Pēc klasifikatora tas izskatās šitā. Es uzzināju, ka tagad pacientam slimība ir C-34,” saka Gals.
Lai arī šobrīd e-veselība strādā krietni raitāk nekā tas bija pirms diviem gadiem, tomēr traucējumi aizvien mēdz būt, un tas ir iemesls, kādēļ ne reti tiek lūgts, piemēram, e-veselībā ieliktos nosūtījumus dublēt ar papīra dokumentu.
Taču tā vairs nav lielākā problēma. Laikam ejot, ne vien pašas iestādes, bet arī pacienti vēlas vairāk digitāli pieejamu pakalpojumu, tādēļ visas lielākās iestādes veido katra savu risinājumu ar saviem standartiem. Un ārstiem arī katrā no tiem jāautentificējas atsevišķi.