Video ⟩ Rimšēvičam un Martinsonam prasa cietumsodus (4)

Kopējais sods, kas Rimšēvičam tiek prasīts, ir brīvības atņemšana uz sešiem gadiem, konfiscējot mantu. Tāpat prokurori prasa ierobežot viņam iespējas ieņemt konkrētus amatus. To pēc ceturtdienas debašu runas LTV raidījumam minēja prokurors Ando Skalbe.

Martinsonam apsūdzības uzturētāji lūdz tiesai piemērot brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem ar arestētās mantas konfiskāciju. Savukārt Martinsona uzņēmumam “MM investīcijas”, kas prokuroru ieskatā, izmantots kukuļu legalizācijā, tiek prasīts 3 miljonu eiro naudas sods un arī mantas konfiskācija.

Pēdējās nedēļās apsūdzētie Rimšēvičs un Martinsons tiesā skaļi lasīja savas liecības.

“Šajā krimināllietā nav neviena pierādījuma, ka man jebkad būtu izteikts jebkāds kukuļa piedāvājums un ka es jelkad būtu pieņēmis kukuļa piedāvājumu,” tiesā sacīja bijušais centrālās bankas prezidents Rimšēvičs.

Apsūdzības epizodē par Trasta komercbankas akcionāra Igora Buimistera viņam it kā uzsaukto makšķerēšanas braucienu uz Kamčatku Rimšēvičs par viltotiem nosauca vairākus lietā esošos rēķinus, arī apgalvoja, ka brauciena fotogrāfijas esot montētas. Viņu makšķerēt esot uzaicinājis nevis Buimisters, bet draugs Valērijs Maligins, kuram Rimšēvičs par biļetēm samaksājis skaidrā naudā. Rimšēvičs, pretēji Buimistera liecībām, par makšķerēšanu Kamčatkā esot norēķinājies pats. Par Rīgas un Maskavas lidostu VIP zāļu kuponiem Rimšēvičs neko neesot zinājis. Tos uz viņa vārda esot pircis Maligins, lai “viņš varētu vieglāk izvest trofejas un sarkanos ikrus.”

Rimšēvičs tiesā oponēja vairāku Finanšu un kapitāla tirgus komisijas darbinieku liecībām, ka viņš 2013.gadā personīgi zvanījis FKTK darbiniecei - Trasta komercbankas kuratorei, lai interesētos par kādu bankas kredītu. Rimšēvičs arī izteicās, ka kāda zibatmiņa, kas esot atrast viņa darba seifā, patiesībā esot viņam “piesviesta”.

Par smagāko apsūdzību Rimšēvičam var uzskatīt iespējamo vienošanos par pusmiljona eiro kukuļa pieņemšanu no Trasta komercbankas valdes locekļa Viktora Ziemeļa un 250 tūkstošu saņemšanu. Šajā epizodē viens no svarīgākajiem pierādījumiem ir pirtī ierakstītās sarunas.

Rimšēvičs liecībā kukuļņemšanu noliedza un uzturēja jau agrāko versiju, ka pirtī runājuši par uzņēmējam Mārim Martinsonam piederoša nekustamā īpašuma Jūrmalā kopīgu attīstīšanu, ja nu Rimšēviču nepārvēl Latvijas Bankas prezidenta amatā.

Fragmentu, kurā Rimšēvičs vaicā Martinsonam, vai draugs no “trastenes” nav atbraucis un cik tagad iedots, vai “sotaks”, Rimšēvičs turpina to tulkot nevis kā sarunu par kukuļa saņemšanu, bet kā sarunu par samaksu pirtniekiem. Proti, vai Martinsona kompānija, kas esot pērusies pirms Rimšēviča atbraukšanas, esot samaksājusi par pirti.

Rimšēviča līdzapsūdzētā Martinsona liecība tiesā bija salīdzinoši īsa. Martinsons iekļāvās pusstundā, sīki neiztirzājot pirts sarunas.

“Es nekad neesmu nodevis naudu Ilmāram Rimšēvičam, tajā skaitā neesmu nodevis Ilmāram Rimšēvičam naudu pirtī Taureņi. Es nezinu, ir vai nav Viktors Ziemelis devis naudu, kukuli Ilmāram Rimšēvičam,” liecināja Martinsons.

Martinsonam, kuram sākotnēji inkriminēja tikai kukuļošanas atbalstīšanu, tagad apsūdzība ir grozīta uz kukuļa došanu.

Pēc apsūdzēto liecību uzklausīšanas, lietas prokurori savu viedokli nav mainījuši – viņuprāt, pierādījumi kukuļošanai esot pietiekami. Prokurore Viorika Jirgena atzina, ka

“kaut kāda patiesība jau ir tajā, ko viņi [apsūdzētie] pateica”, taču, pēc prokurores domām, daļu stāsta Rimšēvičs un Martinsons piedomājuši klāt. “Viņi izdomāja stāstus un kaut kādus notikumus skaidroja ar to, kas objektīvi neapstiprinās ar citiem pierādījumiem,” uzskata Jirgena.

Kukuļošanas krimināllietas iztiesāšana pirmajā instancē turpināsies arī rudenī, jo ir skaidrs, ka sēdēs, kas saplānotas līdz vasarai, pabeigt tiesu debates nevar paspēt.