Uzņēmējs: Tagad ir norma, ja uzņēmuma bankas konts ir ārzemēs

“Viens faktors ir sadarbība ar Valsts ieņēmumu dienestu. Taču vēl jārunā par bankām. Mēs esam atrisinājuši to tā, ka Latvijas bankas neņemam vērā. Mēs visu darām caur ārzemju gados. Iepriekš – 2017.-18. gados tas vēl bija samērā reti, ka uzņēmumam bija konts ārzemēs, taču tagad tā ir norma. Pretējā gadījumā tu sēdi tā kā uz pulvera mucas, ja kaut ko izdarīsi nepareizi,” skaidro Jānis.

Arī Anna piebilst, ka arī bankas nereti veic kontrolējošās funkcijas, kas lielā mērā var pāņemt VID funkcijas. Tāpēc arī konti tiek vērti citu valstu bankās. Piemēram, uz Latviju brauc liela grupa skatīties hokeju. Par šiem cilvēkiem maksā kompānija, kas atrodas, piemēram, Čehijā.

“Čehu kompānija samaksā naudu par šo grupu. Un kas notiek šeit? Mums jāsūta līgums, jāsūta, kuri ir patiesā labuma guvēji, kur mēs viņus atradām, kas par cilvēkiem ir tajā grupā… Mums ir svarīgi, lai šiem cilvēkiem šeit ir labi. Un šeit mums sanāk par visu atskaitīties, jo bankas tā pieprasa,” saka Anna.

Uzņēmēji saka, ka tādēļ ir jāver vaļā konti citu valstu bankās, un arī tas veicina ēnu ekonomiku. Tūrisma nozarē strādājošā Anna norāda, ka viņu kā uzņēmēju neinteresē tas, ka bankas ļoti skrupulozi un detalizēti analizē darījumus, jo pārmērīga kontrole traucē normālai uzņēmējdarbībai – visu nedrīkst attaisnot ar aizbildinājumiem par “melnajiem sarakstiem”.

“Jāsaprot, ka nekad ar vardarbību neko panākt nevar. Tāpat bija ar šiem kontiem – kad bankas sasniedza kritisko robežu, tad arī “FinTech” uzņēmumi sāka ieņemt atsevišķu banku vietu piedāvājot šādus pakalpojumus. Tāpēc būvniecībā daļa uzņēmumu gāja projām no Latvijas bankām,” saka Jānis.

Pilnu raidījuma “Nauda runā” ierakstu var skatīties šeit!