Runājot par to, kāpēc NA ir pretestība pret Rinkēviču kā nākamo Valsts prezidentu, Rozenvalds skaidroja, ka NA ir tradicionālo vērtību aizstāve, iespējams, zināmu diskomfortu rada ārlietu ministra seksuāla orientācija. Lai gan Rinkēvičs ir veiksmīgi īstenojis valsts ārpolitiskās intereses, pastāvot varbūtība, ka NA citādāk vērtē viņa izteikumus, kas attiecas uz jautājumiem, kas skar iekšpolitiku.
Pagājušajā gadā NA saistībā ar notikumiem pie pieminekļa Uzvaras parkā 9.maijā un 10.maijā pieprasīja toreizējās iekšlietu ministres Marijas Golubevas (AP) demisiju. Profesora ieskatā, NA demisiju pieprasīja politisku apsvērumu dēļ. Tā nebija reakcija uz kaut kādām reālām problēmām Valsts policijas darbā. Rinkēvičs toreiz sacīja, ka jādomā politiskās nācijas kategorijas, nevis jācenšas tālāk šķelt sabiedrību.
"Politiskā nācija ir jēdziens, kas NA politiķiem ir stipri svešs. Jā, ārpolitikā Rinkēvičs ir īstenojis stingru nostāju. Viņš ir sekmīgi strādājis kā ārlietu ministrs. Tomēr viņam ir sava nostāja jautājumos, kas attiecas uz iekšpolitiku un daudzos gadījumos tā nesakrīt ar NA," sacīja eksperts.
Savukārt, ja patur prātā arī iespējamo ciešāku sadarbību starp JV un "Progresīvajiem", tad ir jautājums gan par Stambulas konvencijas ratificēšanu un Civilās savienības likumu. Arī ņemot vērā šos aspektus, NA attieksme pret Rinkēviču ir atturīga un bez lielas sajūsmas.
"Tas man liek domāt, ka pirmajās vēlēšanās NA nebalsos par kādu no kandidātiem, jo sava kandidāta viņiem nav. Viņu kandidāts bija Levits, kurš centīgi pildīja visu atbilstoši NA pamatnostādnēm. Rinkēvičs ir cita rakstura politiķis, ar citādākām nostādnēm, kas ir atšķirīgas no Levita," teica politologs.
Taujāts, cik veiksmīgs varētu būt risinājums, ka arī otrajā kārtā uz prezidenta amatu kandidēs Rinkēvičs, Pinto un Pīlēns, LU Sociālo zinātņu fakultātes profesors norādīja, ka sacensību, visticamāk, turpinās tikai divi - Rinkēvičs un Pīlēns. Likums neuzliek par pienākumu meklēt citu kandidātu. Tas ir paša pretendenta un viņa izvirzošā politiskā spēka ziņā.