Vidējā bruto darba alga Latvijā pieaugusi par 12,3% (1)

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2023.gada pirmajā ceturksnī augusi par 13,1%, sasniedzot 1483 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 10,5%, sasniedzot 1422 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad pirmajos trijos mēnešos bija 1366 eiro, kas ir pieaugums par 9,4% salīdzinājumā ar 2022.gada pirmo ceturksni.

Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas šogad pirmajā ceturksnī pieauga līdz 9,18 eiro jeb par 5,2%.

Vienlaikus 2023.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2022.gada ceturto ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieaugusi par 1,3%, bet stundas samaksa samazinājusies par 1,7%, darba samaksas fondam paliekot nemainīgam, bet nostrādātajām stundām pieaugot par 1,7%.

Salīdzinot ar 2022.gada ceturto ceturksni, vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā samazinājusies par 2%, no tā vispārējās valdības sektorā par 3,8%. Savukārt privātajā sektorā bija vērojams pieaugums par 3%.

2023.gada janvārī valstī noteiktā minimālā alga tika palielināta no 500 līdz 620 eiro par pilnas slodzes darbu jeb par 24%.

Tāpat statistikas pārvaldē informē, ka vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) šogad pirmajā ceturksnī bija 1071 eiro jeb 73,2% no bruto algas. Gada laikā tā pieaugusi par 12,3%, bet, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, samazinājusies par 6,1%, kas liecina par algoto darbinieku pirktspējas krišanos, turklāt piekto ceturksni pēc kārtas.

Salīdzinot ar 2022.gada pirmo ceturksni, šogad pirmajā ceturksnī vidējās neto darba samaksas pārmaiņas ietekmēja arī maksimālā neapliekamā minimuma pieaugums 2022.gada 1.jūlijā no 350 līdz 500 eiro un koeficienta, ko piemēro diferencētā neapliekamā minimuma aprēķinos, palielināšana.

Pēc statistikas pārvaldes datiem, bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2023.gada pirmajā ceturksnī bija 1149 eiro, kas salīdzinājumā ar 2022.gada pirmo ceturksni ir pieaugums par 146 eiro jeb 14,5%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šogad pirmajā ceturksnī bija 856 eiro, kas gada laikā ir pieaugums par 14,6%.

Mediāna ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā secībā sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū, proti, pusei darba ņēmēju algas ir lielākas par mediānu un otrai pusei - mazākas. Tā kā mediānu, salīdzinot ar vidējo aritmētisko darba samaksu, neietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, tā labāk raksturo tipisko atalgojumu.

Statistikas pārvaldē norāda, ka vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku atalgojuma pieaugums vai samazinājums, bet arī darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma tendences darba tirgū un tā strukturālās izmaiņas. Jāņem vērā, ka 2022.gada pirmajā ceturksnī, kas tiek izmantots par bāzi gada pieaugumu aprēķiniem, Covid-19 pandēmijas ierobežojumu skarto nozaru uzņēmumiem vēl tika maksātas nepilna darba laika algu subsīdijas un speciālās piemaksas veselības nozares darbiniekiem.

Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

Darba samaksas fonds 2023.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni valstī kopumā pieauga par 15,4% jeb 429,5 miljoniem eiro, bet algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, palielinājās par 19 400 jeb 2,7%.

Gada laikā vidējā darba samaksa visstraujāk, virs 20%, pieauga lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē, enerģētikas, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē. Savukārt samazinājās veselības un sociālās aprūpes nozarē (-2,7%). Ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē straujo pieaugumu ietekmēja darbinieku skaita kritums, kamēr aprēķinātais atalgojuma fonds palielinājās par 12,4%. Veselības un sociālās aprūpes nozares vidējo rādītāju visvairāk ietekmēja atalgojuma fonda samazinājums veselības aizsardzības apakšnozarē (-2,8%) un darbinieku skaita pieaugums sociālajā aprūpē.

2023.gada pirmajā ceturksnī vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu bija lielāka par vidējo valstī finanšu un apdrošināšanas darbību (2803 eiro), informācijas un komunikācijas pakalpojumu (2461 eiro), enerģētikas (1951 eiro), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē (1911 eiro), valsts pārvaldē (1626 eiro), ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes (1593 eiro), veselības un sociālās aprūpes (1530 eiro) un lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē (1487 eiro).

Mazāka vidēja darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē - 945 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2022.gada pirmo ceturksni vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas visstraujāk ir augusi Latgalē - par 16,4% un Vidzemē - 15,3%, kur vidējais atalgojums ir zemāks, salīdzinot ar pārējiem reģioniem, un kuru vairāk ietekmēja minimālās algas pieaugums valstī.

Pa reģioniem lielākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu šogad pirmajā ceturksnī bija Rīgā - 1630 eiro, savukārt mazākā bija Latgalē - 1038 eiro, kas ir par 36% mazāk nekā galvaspilsētā. Vidējā atalgojuma plaisa starp Rīgu un reģioniem gada laikā samazinājusies, tostarp visvairāk Latgalē - par trim procentpunktiem un Vidzemē - par 2,7 procentpunktiem.

Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2023.gada pirmajā ceturksnī bija 9,18 eiro, un gada laikā tā pieaugusi par 5,2%.

Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieaugušas no 11 eiro līdz 11,56 eiro jeb par 5,1%, ko ietekmēja kopējo darbaspēka izmaksu un nostrādāto stundu kāpums - attiecīgi par 15,5% un 9,9% gada laikā.