Teksta tiešraides arhīvs ⟩ Par Valsts prezidentu ievēlēts Edgars Rinkēvičs

Nominētie kandidāti

"Progresīvie" Valsts prezidenta amatam virzīja publiskās pārvaldības eksperti Pinto. Kandidāte ir latviešu diasporas aktīviste Eiropā, septiņus gadus bijusi Eiropas Latviešu asociācijas vadītāja un pašlaik ir komunikācijas un partnerību vadītāja Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Luksemburgā. Pirms tam strādājusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā jeb OECD, EK, Eiropas Ārējās darbības dienestā un Eiropas Savienības Padomē. Pinto bijusi arī pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita padomniece.

Valdošo koalīciju veidojošais "Apvienotais saraksts" (AS) augstajam amatam virzīja savu dibinātāju, uzņēmēju Pīlēnu. Savulaik viņš bijis Liepājas galvenais arhitekts un 80.gadu beigās izveidojis savu arhitekta biroju. Vēlāk Pīlēns iesaistījās uzņēmējdarbībā un aizvien ir būvniecības un industriālā koncerna "UPB" līdzīpašnieks. Politiķis savulaik piedalījies Tautas partijas (TP) Liepājas reģiona nodaļas dibināšanā, kā arī bijis TP valdes loceklis.

Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) vadītās "Jaunās vienotības" (JV) virzītais ilggadējais ārlietu ministrs Rinkēvičs iepriekš bijis Valsts prezidenta Valda Zatlera kancelejas vadītājs un vēlāk Zatlera Reformu partijas sastāvā nonāca Saeimas, valdības līmeņa politikā. Pirms tam arī vairāk nekā desmit gadus ieņēmis Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra amatu. Rinkēvičam ir divi maģistra grādi, kas iegūti Latvijas Universitātē politikas zinātnē, kā arī ASV Nacionālās Aizsardzības universitātē.

Iepazīsties ar kandidātu redzējumu TVNET sagatavotajās intervijās!

Saeima prezidentu ievēl uz četriem gadiem. Līdz šim Latvijas prezidenta vēlēšanas ir notikušas desmit reizes. 

Par Valsts prezidentu var ievēlēt Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu dienā ir sasniedzis 40 gadu vecumu,  kuram nav citas valsts pilsonības uz uz kuru neattiecas kāds no likumā minētajiem ierobežojumiem.

Kā notika vēlēšanas

Valsts prezidentu ievēlē, balsojot ar vēlēšanu zīmēm Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā. Deputāti vēlēšanu zīmi iemet vēlēšanu kastē, kas atrodas Saeimas sēžu zālē. Kandidātus vēlēšanu zīmē ieraksta to pieteikšanas secībā.

Tā kā balsošana notiks ar vēlēšanu zīmēm, rezultātu paziņošana varētu sekot apmēram stundu pēc katra balsojuma sākuma. Rezultātu apkopošanas laiks praksē varētu sanākt gan īsāks, gan ilgāks.

Valsts prezidentu jāievēlē ar vismaz 51 balsi. Pirms pirmās vēlēšanu kārtas notiks deputātu debates.

Pirmajā vēlēšanu kārtā deputāti balso par visiem trim kandidātiem. Ja pirmajā kārtā neviens no kandidātiem nesaņem vismaz 51 balsu, notiek atkārtota balsošana par tiem pašiem kandidātiem. Ja arī otrajā kārtā prezidentu ievēlēt neizdodas, izstājas kandidāts, par kuru nobalsots vismazāk. Ja arī trešajā kārtā neviens no abiem kandidātiem neiegūst vismaz 51 balsi, deputāti balso par kandidātu, kurš savāca visvairāk balsu. Ja arī ceturtajā kārtā vienīgais kandidāts negūst vismaz 51 balsi, jārīko jaunas Valsts prezidenta vēlēšanas.

Balsojums bija atklāts. Atgādinām, ka pašreizējo prezidentu Egilu Levitu ievēlēja 2019. gada 8. jūlijā - jau pirmajā vēlēšanu kārtā par viņu nobalsoja deputātu vairākums (61 balss). Levita pilnvaras beigsies šī gada 8. jūlijā.

Šīs Valsts prezidenta vēlēšanas ieies vēsturē ar to, ka Dziesmu un deju svētku atklāšanas pasākumā dalībniekus uzrunās pašreizējais Valsts prezidents Levits, bet noslēguma pasākumā, 9. jūlijā, runu teiks jaunais prezidents.