Ierosināta lieta par azartspēļu organizēšanas ierobežojumiem Rīgā

ST informē, ka uzņēmums lūdz izvērtēt "Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumu", 6.8.punkta atbilstību Satversmes 105.panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam.

Apstrīdētā norma paredz, ka visā Rīgas administratīvajā teritorijā ir aizliegts organizēt azartspēles un sniegt attiecīgos azartspēļu pakalpojumus kazino, spēļu zālēs, bingo zālēs, kā arī totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietās, izņemot, ja šādas azartspēļu organizēšanas vietas atrodas četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās.

Savukārt Satversmes 105.panta pirmais, otrais un trešais teikums nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm, kā arī īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.

Pieteikuma iesniedzējas veiktās komercdarbības veids ir azartspēļu organizēšana. Pieteikuma iesniedzējas ieskatā apstrīdētā norma liedz tai tiesības Rīgā veikt šo komercdarbību. Tādējādi apstrīdētā norma aizskarot uzņēmuma tiesības uz īpašumu un neatbilstot Satversmes 105.panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam.

Ierosinot lietu, ST nolēma uzaicināt Rīgas domi, kas izdevusi apstrīdēto aktu, iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Lietas sagatavošanas termiņš ir 30.oktobris. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.

Jau vēstīts, ka ST lēma izbeigt tiesvedību lietā par Rīgas teritorijas plānojuma apturēšanu, jo Rīgas dome iepriekš lēma atsaukt prasību tiesā.

Ņemot vērā, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS) atcēla iepriekšējā ministra Pleša lēmumu par Rīgas teritorijas plānojuma apturēšanu, strīds līdz ar to esot izšķirts un neesot vajadzības tērēt naudu tiesas procesam, iepriekš norādīja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

ST secināja, ka tai šobrīd nav pamata konstatēt, ka personām, kuras Teritorijas attīstības plānošanas likuma 27.pantā noteiktajā kārtībā ir vērsušās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, nebūtu iespējams vērsties tiesā savu pamattiesību aizskāruma novēršanai. Turklāt, vērtējot nepieciešamību turpināt tiesvedību, ST nekonstatēja nedz būtisku sabiedrības interešu apdraudējumu, nedz arī attiecīgajā lietā izvērtējamā tiesību jautājuma konstitucionālo nozīmi.

ST ņēma vērā to, ka apstrīdētais rīkojums ir zaudējis spēku, dispozivitātes principu un pieteikuma iesniedzējas izteikto lūgumu par tiesvedības izbeigšanu, kā arī to, ka nepastāv apstākļi, kuru dēļ tiesvedība lietā būtu turpināma.

Ņemot vērā minēto, ST secināja, ka tiesvedības turpināšanai izskatāmajā lietā nav pamata.

Tāpat aģentūra LETA jau ziņoja, ka stājušies spēkā Saeimas pieņemtie likuma grozījumi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā, kuru mērķis ir nodrošināt apturētā Rīgas teritorijas plānojuma "atbloķēšanu".

Jaunais Rīgas teritorija plāns tapa vairākus gadus, taču iepriekšējās valdības laikā tā izsludināšanu apturēja toreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Plešs, tam izraisot šķelšanos Rīgā valdošajā partiju blokā.

Būtiskākais iebildums, kādēļ Plešs apturēja plānu, bija tas, ka, stājoties spēkā jaunajam Rīgas teritorijas plānojumam, Rīgā izveidotos situācija, ka vēsturiskais centrs faktiski paliktu bez likumīga teritorijas plāna.

Saskaņā ar Rīgas domes lemto, Rīgas teritorijā vienlaicīgi spēkā būtu divi savstarpēji nesaskaņoti teritorijas plānojumi, kas bija pretrunā likumā noteiktajam, ka valstspilsētās nedrīkst būt spēkā vairāk nekā viens teritorijas plānojums.

Pretējā puse savukārt pauda aizdomas, ka Pleša rīcība varētu būt skaidrojama ar nevēlēšanos ierobežot azartspēles, kas paredzēta jaunajā Rīgas plānojumā.

Paralēli ST ierosināja lietu, kurā Rīgas dome apstrīdēja Pleša lēmumu apturēt Rīgas teritorijas plānojumu.