Kallasa netic, ka viņai piedāvās NATO ģenerālsekretāra amatu

'There are some countries that are considered to be more... eligible'

Estonian PM Kaja Kallas is asked if she could be the next leader of NATO, but says it’s 'highly unlikely' https://t.co/P0zxS1DNGF pic.twitter.com/czgMI47TSI

— BBC Newsnight (@BBCNewsnight) May 30, 2023

Stoltenbergs bija plānojis palikt NATO ģenerālsekretāra amatā līdz 2022.gada oktobrim, taču Krievijas iebrukumā Ukrainā dēļ viņa amata termiņš tika pagarināts par gadu. Tolaik žurnāls "Politico" prognozēja, ka par nākamo NATO ģenerālsekretāru varētu kļūt sieviete no austrumu flanga, un kandidāšu vidū tika minēta bijusī Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida un Lietuvas eksprezidente Daļa Grībauskaite. 

Taču šoreiz tiek minēti citi iespējamie kandidāti. Lai gan iespējamo pretendentu vidū izskanējis arī Kallasas vārds, citi ir Rietumeiropu pārstāvoši kandidāti, piemēram, Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Voless un Dānijas premjerministre Mete Frederiksena.

"Ļoti mazticams, ka man piedāvās šādu amatu," sacīja Kallasa. Viņa norādīja, ka svarīgi, lai NATO ģenerālsekretāra amatā stājas tādas valsts pārstāvis, kas sasniegusi 2014.gadā NATO izvirzīto mērķi aizsardzībai tērēt vismaz 2% no IKP.

2022.gadā šo līmeni sasniedza vai pārsniedza tikai septiņas no toreizējām 30 NATO dalībvalstīm: Grieķija, Polija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Lielbritānija un ASV.

"Es teiktu, ka tas ir ļoti mazticami," par savu iespējamo kandidatūru norādīja Kallasa. "Tam ir daudzi iemesli, un viens no tiem ir tāds, ka esmu ļoti skaļi izteikusies par šiem jautājumiem, un es arī nāku no austrumu flanga. Lai gan jau 20 gadus esam NATO, domāju, ka dažas citas valstis joprojām tiek uzskatītas par... ievēlamākām."

Uz jautājumu, vai pieņemtu šo amatu, ja viņai tas tiktu piedāvāts, Kallasa atbild: "Ja tas tiktu piedāvāts, tad man būtu tas jāapdomā. Bet pagaidām nav nekāda pamata par to ļoti pārdzīvot."