Raidorganizācijas BBC Krievijas ziņu dienests norāda, ka Rinkēviča atklātība "varēja kļūt par problēmu valstī, kurā nav legalizētas viendzimuma laulības. Taču nekļuva".
Neitrālākas ir lielās ziņu aģentūras. Piemēram, aģentūra "Reuters" publicējusi trīs rindkopu garu ziņu, kurā vispār nepiemin Rinkēviča seksuālo orientāciju, bet norāda, piemēram, to, ka Rinkēvičs jūlijā pārstāvēs NATO samitā Viļņā.
Rinkēvičs savu politisko karjeru sāka 1995.gadā Aizsardzības ministrijā, pēc diviem gadiem kļūstot par Aizsardzības ministrijas valsts sekretāru. No 2008. līdz 2011. gadam strādāja par prezidenta Valda Zatlera kancelejas vadītāju. Kopš 2011. gada Rinkēvičs ir ārlietu ministrs. Šajā amatā viņš aizvadījis nepilnus 12 gadus.
Francijas laikraksts "Le Monde" jau virsrakstā piesaka Rinkēviču kā "Ukrainas atbalsta politikas arhitektu", atsaucoties uz Latvijas Ārpolitikas institūta direktora Kārļa Bukovska izteikumiem.
Aģentūra AP, ziņojot par Rinkēviča ievēlēšanu prezidenta amatā, jau virsrakstā raksturo viņu kā "populāro ārlietu ministru", kam iemesls bija viņa "stingrā nostāja pret kaimiņvalsti Krieviju un nesatricināmais atbalsts Ukrainai".
Igaunijas raidorganizācija ERR norāda, ka Rinkēviča kandidatūru esot apdraudējušas bažas par pārmērīgu "Jaunās Vienotības" dominanci Latvijas politikā, taču "tam pretī jānoliek pašreizējā drošības situācija, kurā viņa pieredze ārlietu ministra vadītāja amatā tiek uzskatīta par nozīmīgu".
Ņemot vērā, ka atkarībā no valsts iekārtas prezidenta funkcijas var būt atšķirīgas, ārvalstu mediji skaidro, ka Latvijā prezidentam ir galvenokārt reprezentatīvas funkcijas, taču prezidents arī apstiprina likumus, tam ir pilnvaras atlaist Saeimu un tas ir bruņoto spēku virspavēlnieks.