Ar Edgara Rinkēviča (“Jaunā Vienotība”) ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā kopumā turpināsies līdzšinējais kurss ārpolitikā, uzskata Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, Vidzemes Augstskolas prorektors Māris Andžāns.
Politologs: Rinkēviča loma ārpolitikas veidošanā būs izteikti liela, varētu būt asāks pret Ķīnu (3)
Politologs uzsver, ka Latvijas prezidentam ir vairāk simboliska loma ārpolitikā. Turklāt viņš vienmēr būs atkarīgs no Saeimas, kas viņu iecēla amatā. “Grūti prognozēt kaut kādus radikālus pavērsienus,” piebilst Andžāns.
Vienlaikus viņš neizslēdz, ka varētu mainīties attiecības ar atsevišķām valstīm. Atšķirībā no Levita Rinkēvičs varētu būt nedaudz asāks pret Ķīnu, tuvāk Lietuvas pieejai. Politologs arī atzīmē, ka jaunais prezidents ir ļoti stingri noskaņots pret Krieviju un Baltkrieviju.
Kas attiecas uz Latvijas lomu Eiropas Savienībā un NATO, tā nemainīsies daudz, saka Andžāns. Tajā pašā laikā Rinkēvičam ir savas priekšrocības. “Viņš ministra amatā bija kopš 2011. gada. Šajā periodā viņam izveidojās saiknes, viņš ir cienīts ārvalstīs. Tam ir nozīme. Var būt arī situācijas, kad viņam ir vieglāk pieteikties, piemēram, vizītē pie Baidena vai Makrona nekā kādam pilnīgi nepazīstamam, mazas valsts prezidentam.
Protams, noteiktos formātos ir nozīme personībām, ne velti ir teiciens, ka mazas valstis nevar atļauties vāju līderi. Mēs esam izdzīvojuši gan ar spēcīgiem prezidentiem, gan ar ne tik spēcīgiem. Nav bijis nekādas ārpolitikas katastrofas. Levits jau arī iepriekš labi pildīja savus amata pienākumus. Ārpolitiski, protams, arī bija gaidas par kaut ko spilgtāku.”
Runājot par Rinkēviča lomu Latvijas ārpolitikas veidošanā, Andžāns pieņem, ka tā būs izteikti liela. “Viņš Latvijas ārpolitikas sektorā ir dominējis desmitiem gadu.” No otras puses, jaunā prezidenta ietekme būs atkarīga no valdības. “Redzēsim, kāda būs valdība, kas stāsies viņu vietā ministra amatā. Beigu beigās tieši Ārlietu ministrija praksē veido ārpolitiku,” tā politologs.