Depozīta sistēma pirmajā darbības gadā nesusi 4,1 miljona eiro peļņu (2)

Gada pārskata vadības ziņojumā pausts, ka ieņēmumus kompānija sāka gūt 2022.gada februārī, kad Latvijā sāka darboties depozīta sistēma. Galvenie DIO ieņēmumu avoti ir depozīta sistēmas dalības maksa, ieņēmumi no neatgrieztās depozīta maksas un ieņēmumi no pārdotā pārstrādājamā materiāla.

Pēc vadības ziņojumā teiktā, pērn gūtā peļņa pilnībā tiks izmantota depozīta sistēmas darbības turpmākai attīstībai un darbības nodrošināšanai.

Vienlaikus vadības ziņojumā minēts, ka lielākās izmaksu pozīcijas DIO ir apsaimniekošanas maksa, kas tiek maksāta tirgotājiem par depozīta iepakojuma pieņemšanu, pieņemšanas automātu nomas maksa un atgrieztā depozīta iepakojuma loģistikas pakalpojumu izmaksas.

Tāpat vadības ziņojumā teikts, ka DIO plāno piedalīties depozīta sistēmas operatora konkursā arī nākamajam akreditācijas periodam.

Jau vēstīts, ka 2022.gada 1.februārī Latvijā darbību sāka depozīta sistēma dzērienu iepakojumiem. Valsts vides dienests konkursā dzērienu iepakojumu depozīta sistēmu uz septiņiem gadiem nolēma uzticēt DIO.

Līdz šā gada 1.janvārim depozīta sistēmā varēja nodot stikla, PET un metāla bezalkoholisko, visu veidu alus un citu alkoholisko (zem 6%) dzērienu iepakojumus. Savukārt kopš 2023.gada depozīta sistēmā var nodot arī sīrupa un alkoholisko kokteiļu, kas veidoti uz spirta bāzes (ar alkohola saturu līdz 15%), stikla, plastmasas (PET) un skārdeņu iepakojumus, kā arī visu veidu alkoholiskos dzērienus PET pudelēs vai skārdenēs, kas ir marķēti ar Latvijas depozīta zīmi.

Kompānija DIO reģistrēta 2020.gadā, un tās pamatkapitāls ir 124 500 eiro. Kompānijas īpašnieki ir SIA "Alus un dzērienu iepakojuma savienība" (18,07%), SIA "Coca-Cola HBC Latvia" (18,07%), SIA "Cido grupa" (12,05%), AS "Cēsu alus" (12,05%), AS "PET Baltija" (12,05%), AS "Aldaris" (12,05%), Latvijas Mazumtirgotāju biedrība (9,64%) un Latvijas Alus darītāju savienība (6,02%).

SIA Depozīta Iepakojuma Operators valdes priekšsēdētāja Mika Stūrīša komentārs

Operatora darbību finansē trīs galvenie ienākumu avoti – dzērienu ražotāju dalības maksas, ieņēmumi par pārstrādei nodoto materiālu, kā arī depozīta maksa par neatgrieztajiem iepakojumiem. Tas nozīmē, ka arī tā sabiedrības daļa, kas bezatbildīgi neatgriež tukšos depozīta iepakojumus, piedalās sistēmas darbības finansēšanā. Depozīta sistēmas pirmā gadā vislielākie ieņēmumi bija tieši no depozīta maksas par sistēmā neatgriezto iepakojumu, un tādēļ arī ražotāju un importētāju dalības maksas sistēmas darbības pirmajā gadā bija salīdzinoši nelielas. Neskatoties uz to, DIO ir ieinteresēts savākt atpakaļ pēc iespējas lielāku depozīta iepakojumu skaitu, jo mums ir saistoši ES un Latvijas valsts noteiktie pārstrādes mērķi. DIO dibinātāji, kas pārstāv dzērienu ražošanas un importēšanas nozari, ir tieši ieinteresēti pēc iespējas augstākos atgriešanas rādītājos, jo zemi rādītāji nozīmētu gan produktu depozīta iepakojumā sadārdzināšanos patērētājiem, gan piesārņotu vidi. Kā liecina citu valstu pieredze un pirmo 15 mēnešu rezultāti, paredzam, ka Latvijas sabiedrība kļūs arvien atbildīgāka un jau no 2023. gada tieši ražotāju un iepakotāju dalības maksas būs būtiskākais DIO ieņēmumu avots.

Tāpat svarīgi izcelt, ka depozīta sistēma darbojas pēc bezpeļņas principa un neviena iesaistītā puse nevar izņemt peļņu no operatora. 2022. gadā gūtā peļņa tiek atkārtoti ieguldīta depozīta sistēmas attīstībā un darbības nodrošināšanā, piemēram, tiek nodrošināta aprīkojuma un iekārtu iegāde DIO šķirošanas centram, tiek ieguldīts taromātu tīkla paplašināšanā, tostarp 2023.g. vasarā iedzīvotājiem būs pieejams par 22% lielāks taromātu tīkls nekā 2022.g. vasaras sezonā – papildus 202 taromāti; vēl 12 vietās ir papildināta esošo taromātu kapacitāte un 11 vietas ir procesā, lai tiktu papildinātas, un jau šovasar tiks uzstādīti divi jauni lielapjoma taromāti. Tāpat regulāri tiek īstenotas sabiedrības informēšanas kampaņas, lai veicinātu sabiedrības izglītošanu par depozīta sistēmas darbību.

Daļa pērn gūtās peļņas sedz arī depozīta sistēmas ieviešanas izmaksas 2021. gadā, kad operatoram nebija ieņēmumu, bet bija tikai izdevumi. Tāpat arī saskaņā ar SPRK metodiku, 2022. gada peļņa ir ņemta vērā, sastādot operatora 2023. gada budžetu un aprēķinot dalības maksas, kas stājās spēkā no 2023. gada 1. aprīļa. Atbilstoši šim principam 2023. gadā operators var strādāt ar mazākiem ieņēmumiem, jo daļu izmaksu sedz iepriekšējā gada peļņa. Jāpiebilst, ka lielāko izmaksu pozīciju veido apsaimniekošanas maksa, kas tiek maksāta tirgotājiem par depozīta iepakojumu pieņemšanu – prognozēts, ka 2023.g. laikā tirgotājiem tiks samaksāti vairāk nekā 9,7 mlj. EUR.