“Par spīti skarbajiem apstākļiem kosmosā, to skaitā straujajām temperatūras izmaiņām, kosmiskajai radiācijai un bīstamām saules daļiņām desmit mēnešu garumā testos apstiprinājās tas, ka kokmateriāli nav sadalījušies vai deformējušies, piemēram, ieplīsuši, saliekušies, nomizojušies vai piedzīvojuši kādus virsmas bojājumus,” teikts Kioto Universitātes preses relīzē.
Šis eksperiments kalpoja par pamatu Kioto Universitātes un uzņēmuma “Ligno Sat” izstrādātajam koka satelītam, ko NASA kopā ar Japānas kosmosa aģentūru (JAXA) plāno Zemes orbītā nogādāt jau nākamgad.
Lai pārbaudītu koka uzvedību atklātā kosmosā, pētnieki Starptautiskajā kosmosa stacijā nogādāja trīs dažādu kokmateriālu paraugus. 2022. gadā tie uz desmit mēnešiem tika izvietoti ārpus stacijas – atklātā kosmosā. 2023. gada janvārī tie tika nogādāti uz Zemes, kur zinātnieki varēja tos kārtīgi izpētīt.
Beigu beigās satelīta būvniecībā tika nolemts izmantot magnolijas koksni, jo tā kopumā ir izturīga, stabila un viegli apstrādājama.
Koks varētu viest revolūciju satelītu ražošanā, jo tas ir videi draudzīgs, to ir vieglāk un lētāk iegūt, turklāt satelīta mūža beigās to ir vieglāk utilizēt, proti, metāla satelīti ne vienmēr pilnībā sadeg Zemes atmosfērā un nereti atlūzas iegāžas okeānā. Koka satelīti savukārt mūža beigās pavisam noteikti sadegtu Zemes atmosfērā, aiz sevis neatstājot pēdas.