Prezervatīvs jeb kondoms, sarunvalodā arī prezis vai gumija, ir viens no kontracepcijas līdzekļiem, ko izmanto dzimumakta laikā, lai izsargātos no nevēlamas grūtniecības un no seksuāli transmisīvajām slimībām (STS), piemēram, no AIDS, gonorejas, hlamīdijām. Prezervatīvs ir plāna lateksa uzmava, ko velk uz dzimumlocekļa. Prezervatīva galā ir vieta, kur uzkrāties spermai. Prezervatīva galvenais uzdevums ir neļaut spermai nonākt makstī.
Par prezervatīvu un kondomu nosaukuma izcelsmi
Viena no leģendām vēsta, ka vārds "kondoms" saistāms ar Francijas ciemata Kondomas nosaukumu, kurā kāds vīrietis pirmo reizi ļāvies mīlas priekiem, izmēģinot šādu seksa drošības līdzekli. Taču daudz ticamāka esot versija, ka Anglijas karaļa Čārlza II galma ārsts vārdā Kondoms izgudroja prezervatīvu priekštečus, kas tika izgatavoti no dzīvnieku zarnām. Patiesībā vārds "condom" cēlies no latīņu valodas, kas apzīmē "trauku" vai "tvertni", bet mūsdienās lietotais vārds "prezervatīvs" no angļu valodas "preserve" - aizsargāt.
Cik seni ir prezervatīvi? No Tutanhamona līdz "angļu jāšanas mētelīšiem"
Tiek uzskatīts, ka pirmo prezervatīvu, kas līdzīgs mūsdienās ražotajiem, 1564.gadā izgatavojis anatoms Gabriels Falopio, bet ir ziņas, ka prezervatīvus izmantoja jau senie ēģiptieši 1350. g. p.m.ē. Tie tika izgatavoti no dzīvnieku zarnām vai pūšļiem. Kairas muzejā ir prezervatīvam līdzīgs priekšmets, kas it kā esot piederējis ēģiptiešu faraonam Tutanhamonam. Pirmā prezervatīva lietošanu Eiropā apstiprina Francijā, Kombarelas alās esošie zīmējumi no mūsu ēras 100. – 200. gada.