Lūgts skaidrot, kas kopš Saeimas vēlēšanām ir mainījies attiecībās ar ZZS, Latkovskis pauda, ka koalīcijas sanāksmju organizēšanā pret Lembergu tiks īstenota tā pati pieeja, kas pret AS dibinātāju Uldi Pīlēnu, jo abi nav nedz ievēlēti Saeimā, nedz oficiāli iecelti kā valsts amatpersonas, līdz ar to Lembergs tiktu norobežots no koalīcijas sanāksmēm un Kariņa darbībā nekas nemainītos.
JV frakcijas vadītājs uzsvēra, ka neparedz vieglas sarunas par plašākas koalīcijas veidošanu. "Man ir grūti pateikt, ar ko beigsies šīs sarunas par plašāku koalīciju," sacīja Latkovskis.
Politiķis sprieda, ka tas esot jautājums AS un NA, vai tās ir gatavas atbalstīt plašākas koalīcijas veidošanu, "lai tiktu risināti sabiedrībai būtiski jautājumi". Latkovskis atzīmēja, ka iepriekš uz mēnesi aizkavējusies kāda jautājuma izskatīšana, jo koalīcija nav spējusi nodrošināt kvorumu Saeimas sēdē.
Kariņa pirmās sarunas par koalīcijas izmaiņām varētu notikt ar abām pārējām valdību veidojošajām partijām - AS un NA, liecina politiķu izteikumi. Kariņš iepriekš medijiem pieļāvis, ka sarunas plānots sākt piektdien, 2.jūnijā.
Sarunas notiks, jo saļodzījušās attiecības JV vadītajā koalīcijā, kurā pašlaik ar JV kopā strādā AS un NA. Plaisas koalīcijā pastiprinājās līdz ar Valsts prezidenta vēlēšanām. Saeima trešdien par nākamo Valsts prezidentu ievēlēja premjera partijas JV virzīto kandidātu, ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, taču viņš tika ievēlēts tikai ar opozīcijā esošo ZZS un "Progresīvo" balsīm un nesaņemot nekādu AS un NA atbalstu.
Prezidenta vēlēšanas radījušas gaidas, ka varētu vai nu paplašināties koalīcijas sastāvs, vai pat mainīties valdība. Piemēram, iepriekš ticis pieļauts, ka, ja Rinkēvičs tiktu ievēlēts ar JV, ZZS un "Progresīvo" balsīm, tad šīs partijas arī varētu veidot turpmākās koalīcijas iespējamo kodolu. Kariņš jau ir izteicies, ka plāno runāt ar partijām par koalīcijas paplašināšanu.