Varena nedēļa Latvijai – vispirms bronza Pasaules čempionātā hokejā, bet jau pāris dienas vēlāk – zelts Valsts prezidenta vēlēšanās. Vienas vienīgas svinības un smaids pa visu seju. Bet, protams, dzīvē viss gluži kā vecajā Gustavo dziesmā: “Nostājos pieturā, ar smaidu uz sejas, bet tur vienmēr atrodas kāds vecais, dēļ kura man tas smaids no sejas pazūd...” Aleksandrs Kiršteins.

Jaunā prezidenta pirmajā preses konferencē jautājumu uzdeva arī rakstnieks, žurnālists, sabiedrisko mediju ziņu portāla lsm.lv angļu valodas versijas galvenais redaktors un lielisks cilvēks Maiks Koljers. Jautājumu viņš iesāka latviešu valodā, bet noslēdza angliski, tāpēc Edgars Rinkēvičs jautāja, kādā valodā viņam atbildēt.

Atbildēja angliski, un jāteic, ka tā bija saturīgākā un labākā atbilde angļu valodā, ko no Latvijas prezidenta esmu dzirdējis pēdējo 16 gadu laikā. Iespējams, pat senāk. To dzirdot, mana pirmā doma bija – beidzot mums ir prezidents, kuram ir laba angļu valoda un vārdu krājums tajā. Domāju, ka līdzīgi bija arī lielākajai daļai spriestspējīgo Latvijas iedzīvotāju.

Bet tad, ja nupat esi izgāzies un apspēlēts politikas spēlē, racionāli apsvērumi un notikumu izvērtēšana varētu zaudēt nepārdomātai un nepamatotai kliegšanai. Lai gan, ja esi Aleksandrs Kiršteins, šis ir noklusējuma iestatījums. Jo, lūk, pēc prezidenta atbildes angļu valodā Saeimas deputāts un Nacionālās apvienības (NA) biedrs Kiršteins savā twitter kontā nekavējoties ierakstīja šādi: “Jau pirmajā intervijā Rinkēvičs pārkàpa Satversmi, aizmirstot, kas ir valsts valoda Latvijā!”