Politoloģe: NA un AS nevajadzētu izlikties, ka koalīcijas izmaiņu sarunas ir pārsteigums

Eksperte atzina, ka Valsts prezidenta vēlēšanas parādīja, ka abi esošie partneri - AS un Nacionālā apvienība (NA) - zināmā mērā ir nodevuši JV, un tā bija indikācija, ka šāds sadarbības modelis vairs nav darboties spējīgs.

Metla-Rozentāle skaidroja, ka līdzšinējā koalīcija nespēja vienoties par vienu kopīgu prezidenta amata kandidātu. Vispirms AS ne ar vienu nekonsultējoties izvirzīja savu kandidātu. Pēc tam, kad NA paziņoja, ka atbalstīs esošo Valsts prezidentu Egilu Levitu, JV koleģiāli atbalstīja šo kandidātu. Pēc tam, kad Levits paziņoja, ka nekandidēs, NA vairs neizrādīja nekādu aktivitāti prezidenta vēlēšanās.

Patlaban NA un AS ziņo, ka ir jāsaglabā esošā koalīcija, jo abām partijām nav vēlēšanās zaudēt amatus, ko šo partiju biedri ieņem, taču JV vairs nav gatava tā strādāt. JV vēlas koalīcijas paplašināšanu, redzot to kā izeju no neveiksmīgās sadarbības, teica Metla-Rozentāle.

Eksperte piebilda, ka NA un AS nevajadzētu izlikties, ka šīs sarunas ir kāds pārsteigums. Vienlaikus gan NA, gan AS saprot, ka Saeimā turpmāk būs savādāka bloķēšanās, ka JV var vienoties ar ZZS un "Progresīvajiem" par dažādiem jautājumiem.

Metla-Rozentāle prognozēja, ka AS pēc sarunām tomēr varētu izšķirties par darbību plašākā koalīcijā, jo tā esot ļoti pragmatiska partija, turklāt tās vēlētāji, tostarp dažādu uzņēmēju organizāciju pārstāvji, grib, lai AS būtu pie varas. Tāpat AS vēlētos saglabāt Saeimas priekšsēdētāja amatu.

Savukārt NA, apzinoties, ka plašākā koalīcijā partijai būtu izteiktāki zaudējumi, pat varētu būt izdevīgi kādu laiku darboties opozīcijā. Metla-Rozentāle sacīja, ka arī NA vēlētāji to saprastu labāk nekā strādāšanu vienā koalīcijā ar "Progresīvajiem".

Jau ziņots, ka NA un AS akcentē, ka vēlas turpināt strādāt trīs partiju koalīcijā un nav gatavi izmaiņām valdības sastāvā.

To šodien pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) apliecināja NA līderis Raivis Dzintars un viens no AS līderiem Edgars Tavars.

Savukārt Kariņš gaida sarunas par koalīcijas paplašināšanu, vienlaikus pašreizējā valdība esot stabila.

Komentējot to, ka NA un AS ir pret koalīcijas paplašināšanu, Kariņš norādīja, ka sarunas ir tikai sākumposmā. Premjers neiezīmēja laika rāmi sarunām.

Dzintars atzīmē, ka NA nav gatava ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un "Progresīvajiem" runāt par valdības paplašināšanu. Vienlaikus ar ZZS un "Progresīvajiem" var notikt sarunas par valsts attīstībai svarīgiem lēmumiem un Saeimā darāmajiem darbiem.

"NA ir gatava runāt ar ZZS un "Progresīvajiem", lai precizētu pozīcijas un saprastu, vai Kariņa argumentiem par izmaiņām koalīcijā ir pamats, vai tomēr ir tikai iegansts," sacīja Dzintars, piebilstot, ka uzskata, ka tas ir iegansts, jo ir bijis politiskais tirgus par Valsts prezidenta vēlēšanām.

Tavars lielā mērā pievienojās Dzintara paustajam. Abu partiju līderi pauda uzskatu, ka redz viens otru kā ideoloģiski tuvākos partnerus.

Tavars norādīja, ka, parakstot valdības līgumu, partijas ir apņēmušies strādāt trīs politisko partiju koalīcijā, un AS aicina partnerus šo apņemšanos pildīt.

Vienlaikus arī AS ir gatava sarunām ar ZZS un "Progresīvajiem" par Saeimā darāmajiem darbiem. "Tas, ko šodien saklausīju no Kariņa, ZZS esot gatava atbalstīt gan skolu tīkla, gan veselības aprūpes reformas, kā arī, iespējams, kopdzīves regulējumu," atzīmēja Tavars.

Jau ziņots, ka plaisas koalīcijā pastiprinājās līdz ar Valsts prezidenta vēlēšanām. Saeima trešdien par nākamo Valsts prezidentu ievēlēja premjera partijas JV virzīto kandidātu, ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, taču viņš tika ievēlēts tikai ar opozīcijā esošo ZZS un "Progresīvo" balsīm un nesaņemot nekādu AS un NA atbalstu.

Prezidenta vēlēšanu iznākums politikas kuluāros radījis vispārēju pārliecību, ka valdībā gaidāmas pārmaiņas - vai nu paplašināsies esošās koalīcijas sastāvs vai pilnībā mainīsies valdība, piemēram, tiek pieļauts, ka JV, ZZS un "Progresīvie" varētu veidot turpmākās koalīcijas kodolu. Kariņš un JV jau ir sākuši sarunas ar AS un NA par koalīcijas paplašināšanu. AS un NA pret izmaiņām valdībā līdz šim paudušas noraidošu attieksmi.