Krievijas sabiedrotā Kirgizstāna pauž gatavību sadarboties ar ES (1)

"Kirgizstāna ir gatava plecu pie pleca strādāt ar Eiropas Savienību, lai atrisinātu kopīgās problēmas, veicinātu dialogu un atrastu ilgtermiņa risinājumus," tikšanās laikā ar Eiropadomes prezidentu Šarlu Mišelu sacīja Džaparovs.

Mišels piektdien piedalījās samitā ar Kazahstānas, Kirgizstānas, Tadžikistānas, Turkmenistānas un Uzbekistānas līderiem. Tas bija otrais tāda veida samits starp Centrālāzijas valstīm un ES, kas ir reģiona lielākais donors un investīciju partneris.

Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā dēļ tādas lielvaras kā Ķīna un ES cenšas palielināt savu ietekmi Centrālāzijā, kur daudzi sāk apšaubīt ilgstošās saites ar Krieviju un meklē ekonomiskus, diplomātiskus un stratēģiskus partnerus citviet.

"Mēs piedāvājam patiesu partnerību" reģiona piecām valstīm, Mišels uzsvēra intervijā ziņu aģentūrai AFP.

Džaparovs norādīja uz Kirgizstānas saules un hidroenerģijas potenciālu, jo kalnainajā valstī, kur ir seši miljoni iedzīvotāju, plūst lielākās Centrālāzijas upes.

Kirgizstānas prezidents arī aizstāvēja plānoto dambja "Kambarata-1" būvniecību uz Narinas upes, kas plūst caur Kirgizstānu un Uzbekistānu.

Dambis un citas hidroelektriskās būves izraisījušas saspīlējumu starp Centrālāzijas valstīm, kur arvien biežāk izjūtams ūdens trūkums.

Krievija joprojām ir lielvara nestabilajā un cieši kontrolētajā reģionā, kura līderi tiek kritizētu par palīdzību Maskavai Rietumvalstu noteikto sankciju apiešanā.

Nestabilitāti vairo arī kaimiņos esošā Afganistāna, kuru kontrolē islāmistu grupējums "Taliban".

Džaparovs un Mišels kopīgā paziņojumā pēc tikšanās uzsvēra apņēmību garantēt to, ka Centrālāzijas valstis saglabā neatkarību.

Piektdien Kirgizstānas prezidents atklāti aicināja izbeigt karu Ukrainā. Tas bija rets paziņojums no valsts, kura izvairās publiski kritizēt Maskavu.

Kirgizstāna joprojām ir ekonomiski un militāri atkarīga no Krievijas.