Kādas sekas ekonomikai radīs iedzīvotāju skaita samazināšanās? (1)

Šī gadsimta beigās Zemes iedzīvotāju skaits varētu samazināties. Tas notiks pirmo reizi kopš mēra epidēmijas laikiem. Tomēr šoreiz būs jārunā nevis par augstu mirstību, bet gan par zemu dzimstību.

Visā pasaulē auglības līmenis, tas ir, vidējais dzemdību skaits uz sievieti, krītas. Tā ir nozīmīga globālās ekonomikas tendence, kam netiek pievērsta pienācīga uzmanība.

2000. gadā auglības koeficients pasaulē bija 2,7 dzemdības uz sievieti, taču tagad šis rādītājs ir nokrities līdz 2,3 un turpina kristies. 15 valstīs ar lielāko IKP pasaulē auglības koeficients jau ir nokrities zem dabīgās ataudzes rādītājiem. Šo valstu vidū ir ASV, Ķīna un Indija, kur dzīvo trešā daļa pasaules iedzīvotāju.

Tas nozīmē, ka sabiedrība noveco. Spilgtākie piemēri ir Japāna, Itālija, Brazīlija, Meksika un Taizeme. 2023. gadā vairāk nekā puse Austrum- un Dienvidaustrumāzijas iedzīvotāju būs vecāki par 40 gadiem. Pat Āfrikā, kur iedzīvotāju skaita pieauguma pīķis gaidāms pēc divām desmitgadēm, dzimstības koeficients strauji krītas.

Lai ko teiktu dabas aizstāvji, realitātē iedzīvotāju skaita samazināšanās var pat radīt problēmas. Galvenās grūtības, ko radīs jaunu cilvēku skaita samazinājums, ir vairākas.

Piemēram, mazākumā esošajiem jaunajiem cilvēkiem būs ļoti grūti uzturēt pieaugošo slogu, ko radīs pensijā esošo cilvēku skaits. Tagad bagātajās valstīs vienu cilvēku, kas vecāks par 65 gadiem, uztur aptuveni trīs cilvēki vecumā no 20 līdz 65 gadiem, bet 2050. gadā vienu pensionāru uzturēs mazāk nekā divi cilvēki.

Ko tas nozīmē? Augstākus nodokļus, pensijas vecuma palielināšanu, kā arī pieaugošu risku valstīm saskarties ar budžeta krīzi.

Vēl viens faktors ir intelektuālā dinamika. Jaunie cilvēki arvien biežāk veic atklājumus, kas daudzās nozarēs rada lielu izrāvienu. “Vecākajās valstīs” jaunie cilvēki kļūst mazāk uzņēmīgi. Turklāt – kad valstī ir augsts vecāku cilvēku procents, pie varas ir grūti nonākt politiķiem, kas domās par ekonomikas attīstību, jo vecākiem cilvēkiem no tā ir mazāks labums.

Šeit arī rodas jautājums – kādēļ samazinās auglības rādītāji?

Pasaule attīstās, un līdz ar to – arī mūsu prioritātes un vēlmes. Konservatori – populisti steidz vainot sabiedrību par to, ka tā nevēlas radīt bērnus un pastiprināti aicina atgriezties pie “tradicionālām ģimenes vērtībām”.

Tomēr ir jāsaprot - nav pareizi, ka cilvēkiem ir jābūt spiestiem dzemdēt bērnus tikai tāpēc, ka “tradicionālās vērtības tā pieprasa”.

Tikām liberāļi piedāvā atvieglot imigrācijas procesus, kas atsevišķiem reģioniem var palīdzēt, taču tas nerisina galvenās problēmas. Imigrācija uz bagātākajām valstīm šobrīd jau tā ir ļoti augsta, kas dažām palīdz nosegt darbaspēka trūkumu. Taču ar to ir par maz, lai novērstu izglītotas un darbspējīgas jaunatnes “izmiršanu” visā pasaulē.

Aptaujās nereti cilvēki pauž, ka gribētu vairāk bērnu. Tas liecina, ka vēlme ir, bet resursu nav. Vai nu pašas ģimenes finansiālo resursu ir par maz, vai arī valsts politika ierobežo iespējas veidot kuplākas ģimenes. Piemēram, mājokļa jautājums jauniešiem ir ļoti sāpīgs temats, kā dēļ jaunieši bērnu radīšanu atliek vai atsakās pavisam.

Pat ja arī visā pasaulē izdotos uzlabot situāciju gan politiskajā, gan ekonomiskajā jomā un cilvēkiem būtu labvēlīgāki apstākļi radīt bērnus, tas vienalga neapturētu auglības koeficienta krišanos. Piemēram, Singapūra – tur valsts piedāvā ļoti dāsnus pabalstus, izdevīgus nodokļu atvieglojumus un atlaides, ja ģimenē ir bērns. Tomēr – auglības koeficients tur ir tikai 1,0.

Tāpat jāpievērš uzmanība jau esošajiem bērniem. Nabadzīgākās sabiedrības daļas bērnu izglītošana ievērojami var palielināt ekonomisko pienesumu, pat nepalielinot dzimstību. Divas trešdaļas bērnu Ķīnā dzīvo laukos un apmeklē zemas kvalitātes skolas. Tāpat arī vairāk nekā 60% indiešu vecumā no 25 līdz 34 gadiem nav pabeiguši vidusskolu.

Runājot par Āfriku, tur jauniešu skaits turpinās pieaugt vēl vairākas desmitgades. Ir svarīgi dot viņiem pienācīgu izglītību, pretējā gadījumā turpināsies liela migrācija. Tomēr jāatceras būtiska nianse – jo valsts kļūst bagātāka, jo ātrāk tās sabiedrība noveco.

Galu galā pasaulei būs jāsamierinās ar mazāku jaunatnes daļu sabiedrībā, un agri vai vēlu – novecojošu sabiedrību, kuras vecākā daļa agri vai vēlu šo pasauli atstās. Ņemot vērā to, IT un MI tehnoloģiju attīstība ir ļoti nepieciešama.

Valstīm ar MI palīdzību var kļūt vieglāk atbalstīt lielāku skaitu vecāko cilvēku. Darbs kopā ar mākslīgo intelektu var palīdzēt atvieglot rūpes par vecākajiem cilvēkiem.

“Mazāk zīdaiņu nozīmēs mazāk cilvēku-ģēniju nākotnē. Tomēr šo problēmu var atrisināt. To var izdarīt tas pats cilvēks-ģēnijs,” noslēdz “The Economist”.