Kā tapa piemājas pļava rīdzinieku Madaras un Reiņa lauku mājās “Vilnīšos”

“Vilnīšu” mājās saimnieko Madara, kura darbojas datu aizsardzības jomā, un Reinis, kurš ir Husqvarna izplatīšanas tīkla struktūrvienības vadītājs. Kā paši teic, attiecības ar dārzu ir vēl pašā sākuma stadijā, tomēr tas nenobiedēja ķerties klāt puķu pļavas atjaunošanai, lai ienestu savā dārzā vairāk bioloģiskās daudzveidības. “Vilnīšu” saimniecībā 1,5 ha ir piemājas teritorija, kurā lielāko daļu aizņem iekopts mauriņš, ābeļdārzs, dažādi augļu krūmi un dīķis, 1,5 ha aizņem iekoptā puķu pļava, un atlikušie 2 ha ir mežs, kas daļēji ir iekopts, un daļa atstāta dabiski augam.

Kā radās ideja, ka dārzā ir jābūt ne tikai skaistam mauriņam, bet arī pļavas zonai?

Reinis: “Pirmajā vasarā pēc pārvākšanās uz dzīvi laukos Madara bieži devās pastaigās ar dēlu pa apkārtējo pļavu teritorijām un pa ceļam lasīja dažādus augus tējām. Toreiz likās, ka būtu forši, ja visi šie augi būtu vienkopus pieejami mūsu pašu teritorijā.”

Madara: “No mājas centrālās istabas paveras skats uz pļavu. Patukšais lauks ilgi nedeva mieru, likās, ka tas katru dienu mūs uzrunā un gaida, kad kaut ko ar to iesāksim. Tā bija ideāla vieta, kur realizēt mūsu ideju par piemājas puķu pļavu. Reinis šajā ziņā bija tikpat entuziastiski noskaņots, un burtiski bijām uz viena viļņa. Abi esam dzimuši un auguši Rīgā. Uz dzīvi laukos pārvācāmies pirms 3 gadiem, tāpēc šajā jomā esam iesācēji. Bet tiklīdz nokļuvām lauku vidē, tā uzreiz domas sāka raisīties par un ap dabu. Jāsaka arī, ka informācija par dabisko pļavu atjaunošanas nozīmīgumu visu laiku uzstājīgi kaut kur parādījās. No paša sākuma testa režīmā iesējām savas pirmās pļavas puķes 20 kvadrātmetru teritorijā. Tas bija jau aprīļa vidus un nebija laika garām apcerēm, tāpēc vienkārši darījām. No sākuma sējām un tikai tad sākām iedziļināties, ko esam iesējuši. Varam teikt, ka šobrīd esam mācību procesa sākumā un vēl nezinām, kā tas viss attīstīsies. Bet iespējas ir ļoti plašas.”

Vai, jūsuprāt, šis temats kļūst arvien aktuālāks?

Madara: “Noteikti! Šobrīd tas ir aktuāls visur pasaulē. Ļoti aktīva šajā jautājumā ir Vācija, Francija un Lielbritānija. Pat, aizbraucot uz Parīzi un Londonu, tu staigā pa pilsētu un visur redzi pļavas puķes. Tas ir brīnišķīgi skaisti un dabai tik draudzīgi. Domājam, ka tas ir tikai sākums!”

Kādas ir jūsu domas, vai savvaļas pļavu atgriešanās mūsu dārzos spēs sekmēt bioloģisko daudzveidību?

Reinis: “Pļavas ne tikai sekmē bioloģisko daudzveidību, bet arī piesaista daudz un dažādas dzīvās radības - ne tikai kukaiņus apputeksnēšanai, bet arī putnus un savvaļas dzīvniekus. Šobrīd ikdienas ciemiņi mūsu pļavā ir arī stirnas. Un tad no sezonas uz sezonu vērojam, kā aug arī to mazuļi. Domājam, ka ieguvēji šajā procesā ir visi - gan daba, gan cilvēks.”

Kādēļ nolēmāt veidot Instagram kontu @lantes_wildflower par šo tēmu?

Madara: “Internetā pļavas atjaunošanas padomu ir salīdzinoši maz, un tie, kas ir pieejami, vairāk attiecas uz mazākām teritorijām, kur iespējams fizisks roku darbs ar mazākām tehnikas vienībām. Bet, kā sēt pļavas puķes lielākās teritorijās, – tāda informācija latviešu valodā praktiski nebija pieejama. Savukārt ārzemju lapās pieejamā informācija ne vienmēr bija pielāgojama mūsu laikapstākļiem un augsnei. Kopumā sanāca šim procesam pieiet radoši. Pateicoties informācijai, kas bija pieejama Latvijas Dabas fonda pļavu atjaunošanas projekta GrassLife mājaslapā, mums izdevās atrast saimniecību Igaunijā, kas audzē dabiskās pļavas puķes, tirgo sēklas un ar padomiem arī neskopojas. Palīgā nāca arī mūsu brīnišķīgie kaimiņi no Rāmkalnu saimniecības, kuriem jau ir ilggadēja pieredze lauksaimniecībā. Tomēr arī viņi pļavas puķes agrāk nebija sējuši, tāpēc likām zināšanas kopā. Atsevišķas bildes no procesa sākotnēji likām savos privātajos kontos, un draugi pārsteidzošā kārtā sāka zvanīt un aizrautīgi stāstīt, ka jau stāda vai ļoti grib iestādīt lielāku teritoriju ar pļavas puķēm. Sapratām, ka šī tēma daudziem ir ļoti aktuāla. Tad arī radās doma veidot atsevišķu Instagram kontu tieši par puķu pļavas atjaunošanu lielākās teritorijās. Sākotnēji to izveidojām saviem draugiem un ģimenei, lai pārāk nenoslogotu tos, kuriem šī tēma nav aktuāla. Tagad esam pamanījuši, ka tam sāk sekot arī citi dabas aktīvisti. Un tagad jau arī pilsētās daudzviet sāk ienākt dabiskās pļavas. Tāpēc priecājamies par ikvienu, kam noder mūsu pļavas stāsti.”

Kādu tehniku jūs izmantojat savā lauku īpašumā?

Reinis: “Piemājas pļavas zonas sagatavošanā sākotnēji tika izmantota Rāmkalnu saimniecības lielā lauksaimniecības tehnika, jo diezgan ātri sapratām, ka ar sev pieejamajām tehnikas vienībām tas prasīs ievērojami lielāku darbu. Taču jāpiemin, ka ne visa lielā lauksaimniecības tehnika bija piemērota pļavas sēšanai. Tāpēc mēs testējām dažādus citus veidus, kā pļavu iesēt manuāli. Pēc vairākiem testiem izkristalizējās, ka labākais pļavas puķu sēklu izsējējs ir kaisītājs/sējējs no Husqvarna. Pļaušanas darbiem šobrīd ir atvēlēts Husqvarna raideris ar spriguļnažu pļaušanas mehānismu. Tāpat nopļautā pļava vasaras otrajā pusē ir jānovāc. Tam lieti noder Husqvarna zāles un lapu savācējs. Savukārt zālienu šobrīd aprūpē jau divi Husqvarna robotizētie zāles pļāvēji Automower®, jo pļaujamā platība ir ievērojami liela. Robotizētais zāles pļāvējs ir neatsverams palīgs ikdienas darbos. Ņemot vērā mūsu abu aizņemtību, manuāli nopļaut piemājas teritoriju, kas sniedzas gandrīz hektāra lielumā, praktiski nepietiktu laika. Robotizētais zāles pļāvējs ne tikai ietaupa laiku, bet arī ievērojami uzlabo mauriņa kvalitāti.”

Ko jūs domājat par jauno Husqvarna robotizēto zāles pļāvēju funkciju Rewilding Mode, kas ļauj iestatīt savā robotizētajā pļāvējā vismaz 10% lielu zonu, kas netiek pļauta un kurā tiek veidota piemājas pļava?

Reinis: “Šāda funkcija ļauj padarīt dārzu atraktīvāku un daudzveidīgāku. Dārza tehnikas ražotāji ir gājuši līdzi laikam - dārza tehnika tagad ir ne tikai tehnika konkrētu darbu paveikšanai, bet tā ir daļa no dārza, daļa no dabas un daļa no dzīvesveida. Tā ļauj ne tikai apkopt teritorijas, bet arī palīdzēt tām kļūt bioloģiski bagātākām un krāšņākām. Mūsuprāt, šāds trends un rastie risinājumi ir solis pretī skaistākai, sakoptākai un bioloģiski daudzveidīgākai pasaulei mums apkārt.

Kā Husqvarna dīleris redzu - gan lauksaimnieki, gan privāto dārzu īpašnieki aktīvi iesaistās dabas daudzveidības paplašināšanā un uzturēšanā. Pieredze rāda - privātajos dārzos ārkārtīgi strauji ienāk robotizētā zāles pļaušanas tehnoloģija. Ir patīkami apzināties, ka jaunā Automower® tehnoloģija ne tikai pilda savu pamatfunkciju - zāles pļaušanu, bet dod iespēju dārzu pārvērst par sava veida privāto dabas parku. Tas noteikti iedvesmo arī citus pievērsties viedajām tehnoloģijām, kas vienlaikus veicinās zaļāku nākotni.”

Kādi ir svarīgākie punkti, kurus ņemt vērā, veidojot piemājas pļavu?

Reinis: “Šobrīd Latvijā diemžēl nav pieejamas dabisko pļavu sēklas, it sevišķi lielākām teritorijām, tāpēc, pirms sākt realizēt projektu, jāsāk ar sēklu meklējumiem. Pļavas maisījumus nevajadzētu meklēt pārāk tālu uz rietumiem, jo mūsu laikapstākļiem un augsnei piemērotāki būs maisījumi no tuvākajiem kaimiņiem. Jārēķinās arī ar to, ka lielākas teritorijas būs jāiekopj ne tikai ar mazās tehnikas vienībām, bet talkā būs jāņem arī lielās tehnikas vienības, lai uzartu lauku, pieblietētu to un pēc tam savāktu sienu. Mums šajā jautājumā palīdzēja jau pieminētie kaimiņi no Rāmkalnu saimniecības. Un par to viņiem liels paldies!

Process sastāv no vairākiem posmiem - zemes uzaršana, sēšana, pieblietēšana, pļaušana un siena savākšana. Jāatceras, ka augsni nevajag speciāli mēslot, jo tas radīs labvēlīgu vidi nezālēm, kuras noteikti nav vēlamas pļavas kaimiņienes. Kad augsne ir tīra un gatava sēšanai, tad atliek tikai sagaidīt piemērotu laiku. Un vēl jāatceras, ka sēšanas darbus būtu jāveic ne vēlāk kā līdz 1.maijam vai rudenī. Tas noteikti būs sezonas darbs pirmajā gadā, taču ar lielāko darbu, protams, jārēķinās sākumā. Mēs pļavu iesējām 1 dienas laikā, taču tai bija nepieciešami sagatavošanās darbi, informācijas ievākšana, sēklu meklējumi un visbeidzot zemes uzaršana un pieblietēšana pēc sēšanas. Kopumā tas aizņēma kādas 2-3 nedēļas.”

Cik vienkārša vai sarežģīta ir skaistas pļavas uzturēšana?

Madara: “Pļavas uzturēšana ir ļoti vienkārša, jo tā neprasa nekādu īpašu kopšanu. Tā tikai aptuveni 2 reizes sezonā jānopļauj (pirmajā gadā biežāk, lai novājinātu nezāles) un pēc tam jāsavāc siens. Pārējā laikā pļava pati par sevi parūpējas. Pļavas ziedi ir ļoti izturīgi. Domāju, ka katrs kādreiz dzīvē ir redzējis starp betonu izlaužamies kādu pļavas puķi. Mēs no tām ļoti daudz ko varam mācīties. Tāpēc atliek tikai priecāties un baudīt.”

Kurus augus jūs ieteiktu izvēlēties savai pļavai?

Madara: “Iesācējiem noteikti ieteiktu ņemt dabisko pļavas puķu maisījumu, nevis konkrētu puķu sēklas, jo jābūt ļoti padziļinātām zināšanām, lai izvērtētu, kādas puķes augs kopā un kādas ne, kāda augsne katrai patīk. Pļavas ziedi ir ļoti dažādi - piemēroti sausām, vidējām un mitrām augsnēm. Pļavas ziedu maisījumos zinātāji šīs lietas ir apvienojuši, lai atvieglotu mums sēšanas procesu. Un pat tad izaugs tikai tās puķes, kas tur labi jutīsies. Arī mēs sākām ar dabisko pļavas puķu maisījumu un šogad nelielā teritorijā testēsim mazliet tālāk uz rietumiem pieejamos ziedu maisījumus, lai redzētu, vai teorija sakrīt ar praksi. Ja pļava veiksmīgi iekopsies, noteikti ar laiku to paplašināsim.”

Madara un Reinis teic, ka viņiem ir liela aizrautība un iedvesma mācīties un eksperimentēt: “Protams, mums jārēķinās ar to, ka pēc pļavas iesēšanas pirmajā gadā nekādus tūlītējus rezultātus praktiski nevar saskatīt. Sākotnēji pļavas puķes koncentrējas uz sakņu sistēmu attīstīšanu un pārsvarā veido lapu rozetes. Nākamajos gados jau tās stiepsies augstumā, un var gaidīt arī pirmos ziedus. Kad sējām pļavu, zinājām, ka jābūt pacietīgiem, jo pļava iekopjas 2-3 gadu laikā. Tāpēc pirmajā gadā pļavā iesējām arī nedaudz viengadīgās pļavas puķes un uz Līgo jau varējām pīt rudzupuķu vainagu. Mums pļavai šī būs otrā sezona, tāpēc ar nepacietību gaidām vasaru.

Mēs noteikti iesakām nebaidīties no zināšanu trūkuma un iesēt savu piemājas puķu pļavu kaut vai 1 kvadrātmetra platībā. Jo priekšzināšanas nav noteicošais šajā procesā. Noteicošais ir entuziasms. Pļavas puķes ir bijušas par zemu novērtētas - tās ir ne tikai skaistas, bet dabai draudzīgas un viegli kopjamas. Turklāt, kas par gardām tējām vēliem rudens vakariem! Noteikti turpināsim dalīties savās zināšanās. Nebaidīsimies pastāstīt gan par izdošanos, gan arī par neizdošanos. Jebkāda pieredze ir pieredze, vajag tikai darīt, un tad jau daba pati pateiks priekšā.”

Madaras un Reiņa praksē gūto atziņu TOP 10

1. Atrast pļavai piemērotu vietu, vislabāk saules apspīdētu, ar nabadzīgāku augsni.

2. Sēšanas darbus veikt pavasarī, līdz 1.maijam, vai vēlu rudenī.

3. Sākt ar nelielu platību un pacietīgi vērot rezultātus.

4. Pirms sēšanas augsni maksimāli atbrīvot no nezālēm.

5. Pēc sēšanas sēklas pieblietēt.

6. Regulāri to pļaut, bet pirmo pļaušanu veikt ne ātrāk kā pēc Jāņiem (pie nosacījuma, ja pļavā nav ieviesies kāds no agresīvajiem augiem, kā, piemēram, suņuburkšķis).

7. Nopļauto atstāt izžūt, lai sēklas paspēj izkaisīties, un tad sienu novākt.

8. Pēc sezonas veikt atkārtotu pļaušanu un siena savākšanu.

9. Pļavā var izpļaut taciņas pastaigām. Tas būs gan estētiski, gan praktiski.

10. Un, visbeidzot, neaizmirst izbaudīt darba augļus!