/nginx/o/2023/06/06/15372809t1ha97e.png)
Konstatējot, ka redze pēdējā laikā ir pasliktinājusies un, tālumā skatoties, attēls rādās miglains un izplūdis, cilvēks dodas pie optometrista vai oftalmologa, speciālists veic dažādus testus un secina – jums ir pseidomiopija! Kas ir pseidomiopija, kādu ietekmi uz redzi atstāj pārslodze un kā mazināt nepatīkamos pseidomiopijas simptomus, stāsta aptieku tīkla “Apotheka” sertificētā farmaceite Mārīte Šukele.
“Pseidomiopija ir viltus tuvredzība, ko izraisa pārlieku saspringts acs gredzenveida jeb ciliārais muskulis. Šie redzes traucējumi īpaši aktuāli kļūst sesiju un eksāmenu laikā, bet pseidomiopiju tomēr risina savādāk, nevis ar brillēm,” farmaceite.
Acis ir sarežģīts un smalks redzes orgāns, ko arī darbina muskuļi. Acs ciliārais muskulis ir kā gredzens, kas ar smalkām saitēm (Cinna saites) ir savienots ar lēcu. Brīdī, kad cilvēks lūkojas tālumā, šis ciliārais muskulis nav sasprindzis, Cinna saites ir viegli iestieptas, lēca plakana, bet tiklīdz acu skatiens atkal jāfokusē uz kādu tuvu esošu priekšmetu, tas ciliārajam muskulim prasa piepūli, muskulis saspringst un mainās arī lēcas izliekums, acs pielāgojas tam, lai arī tuvumā novietotu priekšmetu tā varētu labi saskatīt. Tomēr ir situācijas, kad, pārlieku nogurdinot savas acis un redzi, piemēram, ar stundām ilgu darbu pie datora, ciliārais muskulis ir spiests nemitīgi būt saspringuma stāvoklī. Un tad kādā brīdī tas no šī tonusa stāvokļa vairs nespēj atbrīvoties, un cilvēks drīz vien sāk sūdzēties, ka, skatoties tālumā, bilde rādās izplūdusi, miglaina, neskaidra.
“Lūk, līdzība –
kad pārmērīgi aizraujamies ar neatbilstošas slodzes fiziskajām aktivitātēm vai, piemēram, pārstrādājamies dārzā, arī muguras muskulatūra saspringst, muskuļi vairs nespēj atslābt, tāpēc rodas sāpes un ir grūti pakustēties. Līdzīgi notiek ar acīm.
Tāpēc oftalmologs, izvērtējot pacientu, noteikti uzdos vairākus jautājumus par jūsu darbu, dzīvesstilu. Protams, veiks arī dažādus testus, izmantojot speciālu medikamentu, kas paplašina acu zīlītes, lai varētu rūpīgāk izvērtēt acs iekšējo slāni,” skaidro Mārīte Šukele.
Par viltus tuvredzību jeb pseidomiopiju var liecināt arī sūdzības par sausumu acīs, svešķermeņa sajūtu, reizēm arī sāpēm, asarošanu, šķiet, ka redze ir miglaina, neskaidra, bet kā pavadošais simptoms mēdz būt nepatika pret gaismu un arī galvassāpes pieres daļā. Pašsajūtas atvieglošanai var ņemt palīgā mākslīgās asaras, kas ne tikai pavairo asaru daudzumu acīs, bet uzlabo arī to sastāvu.
Gadās, ka viltus tuvredzība ir īslaicīgs un pārejošs stāvoklis, kas parādās pēc intensīvākas slodzes periodiem, kad nācies daudz lasīt vai ilgi strādāt pie datora.
Tomēr gadās, ka ciliārajā muskulī veidojusies spazma, un tas vairs pats saviem spēkiem nevar atslābināties. “Tā reizēm mēdz notikt ne tikai pārslodzes dēļ, bet arī acu iekaisuma gadījumā, kā arī pēc traumām,” saka farmaceite Mārīte Šukele. “Tomēr visbiežāk viltus tuvredzība skar gados jaunus cilvēkus vecumā no 18 līdz 40 gadiem, kas saistīts ar lielu slodzi, studējot vai pavadot laiku viedierīcēs.”
Viltus tuvredzības gadījumā mīnusi var būt gan pavisam nelieli – līdz vienai dioptrijai, gan divas trīs un pat vairāk dioptrijas. Tomēr sliktākais variants, ko var darīt pseidomiopijas ārstēšanā, ir izdabāt nogurumam un ķerties pie mīnusu brillēm. Vēl sliktāk, ja vienas mīnusu brilles drīz vien nomaina ar nākamajām – vēl stiprākām. Lai gan ir sajūta, ka redze tālumā patiešām ar mīnusu brillēm uzlabojas,
brilles neatrisina problēmas būtību, jo acs muskulis tik un tā paliek saspringts. Tādā veidā viltus tuvredzība pārtop par hronisku stāvokli. Tāpēc speciālisti neiesaka viltus tuvredzības korekcijai izmantot brilles.
Reizēm oftalmologi var ieteikt pamēģināt tā dēvētās pretnoguruma brilles. Tām lēcu pamatā ir ikdienā nepieciešamais optiskais stiprums, bet lēcas lejasdaļā iestrādāts plusiņš (0,4 vai 0.6 dioptrijas), kas, ilgstoši strādājot un skatoties datora ekrānā vai mobilajā telefonā, palīdz atslābināt ciliāro muskuli, sargājot to no pārmērīga tonusa rašanās. “Nav pamata baidīties, ka acis pie šādām brillēm pieradīs un vairs nevarēs pilnvērtīgi funkcionēt bez šādas plusu optikas. Šobrīd, kad mūsu darbs lielākoties notiek pie datoriem un ir saistīts ar skatīšanos tuvumā, acīm ir diezgan maz laika, kad ciliārais muskulis var atslābināties,” piebilst Mārīte Šukele, uzsverot – ja pretnoguruma brilles ir ieteicis speciālists, par šo izvēli nevajadzētu šaubīties.
Viltus tuvredzību var izraisīt arī:
Ārsta izrakstīti acu pilieni. Tie paplašina acs zīlīti un atbrīvo muskuli. Šo pilienu lietošana var kalpot arī diagnostiskos nolūkos – ja, iepilinot tos acīs, šķiet, ka redze tālumā uzlabojas, tas liecina par viltus tuvredzību. Šos medikamentus izraksta ārsts, lai palīdzētu atslābināt acs ciliāro muskuli.
Ciliārā muskuļa regulārs treniņš, fokusējot skatienu tuvumā un tad atkal tālumā.
Strādājot pie datora vai lasot, jāievēro pareizs attālums – no acīm līdz datora ekrānam jābūt vismaz rokas attāluma distancei. Datora ekrānam jābūt novietotam tā, lai, tajā skatoties, acu skatiens būtu vērsts mazliet uz leju un ekrāna gaisma nespīd tieši acīs.
Darba un atpūtas režīms. Ja ikdienas darbs prasa ilgstošu darbu pie datora, ik pēc 20 minūtēm darba vai lasīšanas, vismaz 20 sekundes ieteicams paskatīties tālumā, lai acis atslābinātu, vismaz 20 reizes pamirkšķinātu, lai atkal atjaunotu asaru plēvīti.
Mākslīgās asaras. Ja acis šķiet sakairinātas, var lietot mākslīgās asaras pilienus.
Atslābinošas kompreses acīm. Var samitrināt mīkstu, siltu dvieli, uzklāt to acīm un nedaudz pagulēt. Tas mazina saspringumu pēc darba dienas.
Ikdienā praktizēt dažādus vingrinājumus acu atpūtināšanai. Acīm patiks, ja laiku pa laikam paskatīsieties dažādos virzienos (pa labi, pa kreisi, pa diagonāli), ja izapļosi acis vispirms pulksteņrādītāja kustības virzienā, tad pretēji tam, ja aizvērsi acis un pamasēsi tās.
Parūpējieties, lai tiek uzņemti vitamīni un mikroelementi, kas nepieciešami labas redzes nodrošināšanai. Gan cinks, gan A vitamīns ir svarīgi redzes funkciju uzturēšanai arī omega-3 taukskābes jāuzņem, lai gādātu par redzes profilaksi. B grupas vitamīni uzlabo redzes aparāta krāsu uztveri un adaptāciju tumsā, bet C vitamīns – nostiprina asinsvadus un kapilārus, novēršot priekšlaicīgu kataraktas attīstību.
Raksts tapis sadarbībā ar "Apotheka".
/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)