"Kur ir tavs vīrieša ego??" Investīciju krāpnieki veikli apstrādā upurus (1)

Pasākumā "Krāpšanas pēcgarša", kuru "SEB banka" sadarbībā ar Valsts policiju rīkoja Brasas cietumā, Valsts policijas Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics informēja, ka šogad no Latvijas iedzīvotājiem jau ir izkrāpti 3,5 miljoni eiro, bet gadā kopumā var rēķināties, ka šī summa būs trīs reizes lielāka. 

Vienlaikus jāatzīmē, ka arvien biežāk par finanšu noziegumu upuriem kļūst reģionu iedzīvotāji. Valsts policijas dati liecina, ja vēl 2018. gadā 66% krāpšanu un to mēģinājumu reģistrēti Rīgā, tad šogad vien 35%. Savukārt, piemēram, Latgalē reģistrēto krāpšanu un to mēģinājumu apjoms audzis no 10% 2018. gadā līdz 21% šajā gadā. Liels pieaugums piecos gados noticis arī Vidzemē - no 5% līdz 13% gadījumu šogad.

Savukārt "SEB bankas" Drošības pārvaldes vadītājs Mārcis Pelcis dalījās ar sarunu fragmentiem, kas ierakstīti eksperimenta laikā. 

Bankas pārstāvis ir atsaucies kādam vietnē "YouTube" bieži redzamas investīciju reklāmas piedāvājumam, kurā tiek piesaukts arī slavenais uzņēmējs Īlons Masks un viņa uzņēmuma "Tesla" akcijas. Jau nākamajā dienā saņēmis virkni krāpnieku pārstāvju zvanu. 

Viņu piedāvājums, protams, šķiet ļoti vilinošs. Ja cilvēks ir gatavs ieguldīt vien 250 eiro, bet jau pēc diviem mēnešiem tiek solīta 1500-2000 eiro peļņa, kuram gan negribētos noticēt? 

Diemžēl krāpnieki arī ir sava aroda profesionāļi. Pelcis norāda, ka krāpnieku shēmas ir ļoti atstrādātas un, tāpat kā mēs ejam ik dienu uz darbu, arī viņi gatavojas savam "darbam" - krāpnieku izstrādātās mājaslapas vizuāli ir kvalitatīvas, kā arī tiek veidoti potenciālie sarunu scenāriji. Sākotnēji sarunas ir ļoti laipnas, krāpnieku pārstāvis cenšas pārliecināt, cik šāds ieguldījums ir drošs, tostarp apgalvojot, ka investīciju piedāvātājiem nav pieejas upura jaunizveidotajam kontam un pat komisija par šiem pakalpojumiem esot pašam ik mēnesi jāpārskaita uz citu kontu. Arī investēšanu veiksiet pats "pēc biržas eksperta ieteikumiem".

Tiesa, ja sākotnēji ar tevi runā laipni un iedrošinoši, tad, sarunai nevirzoties krāpniekiem vēlamajā gultnē, tās tonis krietni izmainās. Investīciju piedāvātāja izdarītais spiediens ir jāuztver kā sarkanais karogs!

Pelcis dalījās ar to, kā saruna mainījās pēc tam, kad krāpniece kļuva neapmierināta ar "upura" vilcināšanos, kurš izlikās, ka neorientējas tehnoloģijās un nesanāk pašam izveidot "investīciju kontu".

Savukārt pēc tam krāpnieku pārstāve mudināja noformēt balss pieprasījumu konta aktivizēšanai caur "robotizēto bankas sistēmu" jeb vienkārši upurim būtu jānosauc bankas kartes numurs. "Es tagad pieslēgšu robotizēto bankas sistēmu, jūs sarunas ieraksta laikā ar robotizētās sistēmas palīdzību aktivizēsiet savu kontu. Tad darīsim tā! Ņemiet rokās karti, bez problēmām!"

"SEB bankas" pārstāvis uzsvēra, ka šāds "risinājums" arī ir sarkanais karogs, jo tādus neviena banka nepiedāvā. 

Krāpnieku upuru profili

Kopumā šī gada pirmajos četros mēnešos Valsts policija vislielākās izkrāptās naudas summas reģistrējusi zvanu (53%), finanšu platformu (36%) un tirgotāju jeb pirkšanas-pārdošanas (7%) krāpniecības gadījumos un to mēģinājumos.

Vienlaikus dati liecina, ka vecāka gadagājuma cilvēki biežāk kļūst par zvanu krāpnieku upuriem, savukārt jaunāki – uzķeras uz finanšu platformu krāpnieku viltībām. 

Valsts policijas apkopotie dati liecina, ka par zvanu krāpnieku upuriem ievērojami biežāk jeb 70% gadījumu kļūst sievietes, kuru vidējais vecums ir 58 gadi un kuras dzīvo Rīgā. Savukārt nepilna trešā daļa jeb 30% zvanu krāpnieku lamatās iekrituši vīrieši, vidēji 54 gadus veci.

Nepilna puse jeb 43% zvanu gadījumu cietušie ir no Rīgas, savukārt piektā daļa jeb 21% izdevušos zvanu krāpšanas gadījumu notikuši Kurzemē. Mazāks skaits šāda veida krāpšanu notikuši citos Latvijas reģionos – Latgalē 14%, Zemgalē 12%, bet Vidzemē – 11% reģistrēto krāpšanu un to mēģinājumu.

Savukārt savstarpējos pirkšanas un pārdošanas krāpšanu gadījumos vairāk nekā puse jeb 59% upuru ir vīrieši, vidēji 40 gadus veci. Par šādiem krāpniecības gadījumiem Valsts policijā saņemti ziņojumi no 41% sieviešu, kuras vidēji ir 38 gadus vecas.

Vairāk nekā trešā daļa jeb 36% šāda veida krāpšanas gadījumu notikuši Rīgā, savukārt pārējos Latvijas reģionos pirkšanas-pārdošanas krāpšanas un to mēģinājumu gadījumi reģistrēti attiecīgi 17% – Kurzemes reģionā, 16% – Latgales reģionā, 16% – Zemgales reģionā un 16% – Vidzemes reģionā.

Savukārt dažādiem investīciju un finanšu platformu krāpniekiem par upuriem visbiežāk kļūst sievietes (57%), vidēji 38 gadus vecas. Vīrieši šādu krāpnieku lamatās iekrīt retāk – 43% apkrāpto bijuši vīrieši, turklāt gados jauni – viņu vidējais vecums ir 29 gadi.

Teju puse investīciju krāpnieku upuru ir no galvaspilsētas, proti 45% šāda veida krāpšanu un to mēģinājumu gadījumu fiksēti Rīgas reģionā. Pārējos Latvijas reģionos šāda veida krāpnieki uzdarbojas teju līdzīgi: 14% gadījumu fiksēti Kurzemes reģionā, 14% – Latgales reģionā, 14% – Vidzemes reģionā un tikai nedaudz mazāk jeb 13% investīciju krāpšanu un to mēģinājumu gadījumi fiksēti Zemgales reģionā.

Teju 50% iedzīvotāju varētu iekrist krāpnieku lamatās

Lai gan par šāda veida noziegumiem tiek runāts arvien biežāk, arī paši iedzīvotāji atzīst, ka viņu prasmes atpazīt potenciālo krāpniecību varētu būt labākas. Piemēram, "SEB bankas" aptaujas dati liecina, ka teju puse jeb 46% iedzīvotāju ir riska grupā, jo atzīst, ka varētu neatpazīt viltus zvanu, īsziņu vai e-pasta vēstuli. "Tādēļ ir jo īpaši būtiski turpināt izglītot sabiedrību par to, kā rīkoties droši," norāda SEB bankas Drošības pārvaldes vadītājs.

Biežāk par savām zināšanām un spēju atpazīt krāpniecisku rīcību ir pārliecināti vīrieši, kā arī jaunāka gadagājuma cilvēki. 62% vīriešu un tikai 47% sieviešu atzīst, ka noteikti zina, kā atpazīt krāpniecisku zvanu, īsziņu vai vēstuli, un nekad nekļūtu par kiberkrāpnieku upuri. Lai gan, pēc bankas novērojumiem, cilvēki kļūst arvien izglītotāki un spēj atpazīt klasiskus krāpnieku paņēmienus, tomēr bažas rada tieši pieaugošais investīciju krāpšanas gadījumus skaits. Vien salīdzinot 2022. gadu ar 2021. gadu, šādu gadījumu skaits pieaudzis par 50%, bet izkrāptā summa – par 14%. Savukārt saskaņā ar Finanšu nozares asociācijas datiem šī gada pirmajos četros mēnešos īstenoti 1010 investīciju krāpšanas gadījumi, izkrāpjot vairāk nekā 1,6 miljonus eiro.

"Līdzīgi kā gadījumos ar romantisko krāpšanu, arī investīciju krāpšanai raksturīgi tas, ka cilvēks tiek apkrāpts ilgā laika periodā. Turklāt, neskatoties ne uz banku, ne uz ģimenes locekļu brīdinājumiem, cilvēks turpina "investēt" un zaudēt naudu cerībā uz lielu peļņu nākotnē," skaidro Pelcis.

Viņš arī atzīst, ka ļoti bieži ir gadījumi, kad, bankas pārstāvim skaidrojot klientam, ka, visticamāk, klients tiek apkrāpts, tiek saņemti pārmetumi, ka banka vienkārši negrib, ka klients gūst peļņu.

Savukārt Valsts policijas Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks atzīmē, ka šajā gadījumā nav arī runas par finanšu krāpnieku upuru formālo izglītību. "Jūs būtu pārsteigti uzzināt, cik daudz upuru ir ar doktora grādiem, augstāko izglītību," atzina Rinkevics. 

Drošas rīcības kodekss "Septiņi NĒ"

Lai uzlabotu sabiedrības zināšanas par to, kā atpazīt krāpniekus un kā sevi pasargāt, SEB banka sadarbībā ar Valsts policiju ir izstrādājusi drošas rīcības kodeksu "Septiņi NĒ". Tas apkopo būtiskākās rīcības, kas palīdzēs cilvēkiem izvairīties no zvanu, tirgotāju un viltus finanšu platformu krāpniekiem.

"Septiņi Nē": Telefonkrāpšana

1. Neuzticies svešiniekiem. Krāpnieki uzdodas par bankas vai kādas citas oficiālas organizācijas pārstāvi.

2. Nepakļaujies spiedienam. Krāpnieki draud ar naudas pazaudēšanu vai kriminālatbildību. Sarunas laikā steidzina pieņemt lēmumu, rada stresu.

3. Nedalies ar informāciju. Krāpnieki parasti prasa nosaukt vai ievadīt kartes numuru vai piekļuves kodus Smart-ID vai kodu kalkulatorā, lūdz nosaukt internetbankas piekļuves datus vai maksājumu kartes numuru. Kad banka zvana klientam, tā nekad neprasa nosaukt šādus datus.

4. Nekādā gadījumā neļauj pieslēgties attālināti. Krāpnieki mēdz prasīt iespēju pieslēgties Tavam datoram vai viedierīcei attālināti.

5. Netici pasakām. Krāpnieki piedāvā lielu peļņu ar nelielām investīcijām. Mudina aizņemties ātros aizdevumus.

6. Neuzķeries uz svešvalodām. Krāpnieki visbiežāk runā krievu valodā un uzstāj, lai arī Tu runā viņiem ērtā valodā.

7. Nebaidies pielikt punktu. Lai pārliecinātos, ka Tava nauda ir drošībā, pārtrauc sarunu, sazinies ar banku, zvanot uz oficiālo numuru, ko ievadi pats.

"Septiņi Nē": Tirgotāju krāpšana

1. Nepērc no nepārbaudītiem pārdevējiem. Vienmēr dod priekšroku uzticamiem un pārbaudītiem pārdevējiem.

2. Nepārskaiti avansu. Pārskaiti tikai, ja esi pārliecināts, ka darījums ir drošs.

3. Neiekrīti uz cenu. Īpašu uzmanību pievērs, ja preces cena ir ievērojami lētāka nekā citur.

4. Neuzķeries uz steidzamību. Krāpnieki nereti apgalvo, ka darījums ir jāveic steidzami, lai neļautu apdomāties un izvērtēt riskus.

5. Nepalaid garām iespēju kļūt par detektīvu. Elektroniskā saziņā ar eksistējoša uzņēmuma izplatītāju pārliecinies, kā ir uzrakstīts uzņēmuma nosaukums un darbinieka e-pasta adrese, jo bieži tiek veidoti līdzīgi nosaukumi, pamainot vien kādu burtu vai variējot ar pieturzīmēm. Ja rodas aizdomas, sazinies ar uzņēmumu, lai pārliecinātos, vai šāds darbinieks pie viņiem strādā.

6. Nekavējies ievākt atsauksmes. Ja iegādājies preci no juridiskas personas vai neklātienē, veic izpēti internetā, lai pārbaudītu, vai citiem nav bijusi slikta pieredze ar šo pārdevēju.

7. Nedalies ar savu informāciju sociālajos tīklos.

"Septiņi Nē": Finanšu platformu krāpšana

1. Netici un neiekrīti. Krāpnieki parasti uzdodas par finanšu starpniekiem un piedāvā ļoti labu peļņu. Reklamētās finanšu platformas visbiežāk nemaz neeksistē.

2. Nekādu attālinātu pieslēgšanos. Krāpnieki vēlas attālināti pieslēgties Tavam datoram vai viedtālrunim, izmantojot, piemēram, AnyDesk.

3. Nekādu instalāciju. Krāpnieki pirms ieguldījumu veikšanas aicina veikt programmatūras instalāciju Tavā datorā. Tā viņi var iegūt norēķinu karšu datus un paroles jeb pilnīgu kontroli pār datoru un tā saturu.

4. Neuzķeries uz pazīstamiem vārdiem. Krāpnieki mēdz reklamēt ieguldījumus kriptovalūtās internetā, dažkārt izmantojot pazīstamu personu vai licencētu uzņēmumu nosaukumus. Reklāmās ir ietverta saite uz it kā profesionāla izskata mājaslapām, kurās parasti ir aicināts norādīt savu telefona numuru, ko pēcāk izmanto saziņai ar potenciālo upuri.

5. Neļaujies steidzināšanai. Krāpnieki ierasti steidzina un apgalvo, ka izdevīgais piedāvājums ir spēkā limitētu laiku.

6. Neuzticies pat saviem datiem. Lai krāpnieki radītu iespaidu, ka darbojas likumīgi, tie nereti izmanto iepriekš iegūtus personas datus, piemēram, nosauc vārdu, uzvārdu, adresi, e-pastu un pat personas kodu.

7. Nedalies ar savu informāciju sociālajos tīklos.