Līdz šim repatriantam uz pirmā iesnieguma pamata tiek piešķirta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, dodot iespēju personām pastāvīgi uzturēties Latvijā, brīvi ceļot Šengenas līguma dalībvalstu zonā, saņemt veselības aprūpes pakalpojumus un citas sociālās garantijas, iepriekš nepierādot ne to, ka persona tiešām dzīvo Latvijā, ne arī valsts valodas zināšanas.
Tagad likumā noteikts, ka, sākot no 2023.gada 1.jūlija, labvēlīga lēmuma gadījumā repatriantiem piešķirs termiņuzturēšanās atļauju vai reģistrācijas apliecību uz pieciem gadiem.
No 2023.gada 1.jūlija tiks izslēgtas arī Repatriācijas likuma normas par materiālo un sociālo palīdzību repatriantiem.
Noteikts, ka Repatriācijas likuma normas par repatrianta un viņa ģimenes locekļa statusa piešķiršanu zaudēs spēku 2024.gada 1.janvārī. Turpmāk latviešu vai lībiešu izcelsmes trešo valstu pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem būs tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.
Imigrācijas likumā noteiktais regulējums nepieļauj tik plašu ģimenes locekļa kategoriju uzskaitījumu kā Repatriācijas likums.
Šādas normas nepieciešamību radījis fakts, ka tiek iesniegti dokumenti, kuros viltoti tautības ieraksti un dokumenta legalizācijas spiedogi. Turklāt iespējas šos viltojumus atklāt ir visai ierobežotas. Pēdējo gadu laikā veiktas 217 pārbaudes uz aizdomu pamata par to, ka dokuments ir viltots, sākti vismaz 80 kriminālprocesi, anulētas vai atteiktas vismaz 200 uzturēšanās atļaujas.
Saeimai nākotnē paredzēts vēl skatīt saistīto likumprojektu "Par Repatriācijas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu", kas paredz Repatriācijas likumu atzīt par spēku zaudējušu no 2028.gada 1.jūlija. Normas, saskaņā ar kurām personas var pieprasīt repatrianta statusu, būs izslēgtas jau no 2024.gada 1.janvāra, bet termiņu līdz 2028.gadam paredzēts noteikt, lai varētu tikt pabeigti tiesvedības procesi.