NATO ģenerālsekretārs sola "spēcīgu signālu" Ukrainai pēc mēneša gaidāmajā samitā Viļņā, bet ir skaidrs, ka NATO dalībvalsts statuss piedāvāts netiks. Viļņā pieņemtajam lēmumam būs nozīmīga ietekme uz Ukrainas nākotni. Ir divi iespējamie scenāriji - viens no tiem pozitīvs, otrs negatīvs, prognozē portāla "European Pravda" redaktors Sergijs Sidorenko.

NATO samits Viļņā notiks 2023.gada 11. un 12. jūlijā. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs maijā kopīgā preses konferencē ar Latvijas premjerministru Krišjāni Kariņu solīja, ka "mēs Viļņas samitā sūtīsim spēcīgu atbalsta signālu Ukrainai", un pēc tam vēl vairākkārt atkārtojis šo solījumu. Stoltenbergs paudis cerību, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis varēs apmeklēt samitu.

Nav šaubu, ka Viļņā tiks pieņemts izšķirošs lēmums. Tomēr faktiski nav cerību, ka Ukraina tūlīt tiks uzņemta aliansē. Vairāki līderi, tai skaitā Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka, norādījuši, ka NATO nevar uzņemt jaunas dalībvalstis, kad tās ir kara vidū.

To saprot arī Ukraina, taču Zelenskis pagājušonedēļ intervijā izdevumam "The Wall Street Journal" sacīja, ka bez "signāla" uz Viļņu tomēr nebraukšot.

"Ja par mums Viļņā nerunās un nedos mums signālu, tad domāju, ka Ukrainai nav nekādas jēgas piedalīties šajā samitā," teica Zelenskis. "Mēs saprotam, ka Ukraina nevarēs iestāties NATO vai jebkurā citā spēcīgā drošības aliansē, kamēr turpinās karš. Bet sakiet, cik daudzu [ukraiņu] dzīvību vērts ir viens teikums Viļņas samitā?"

Pozitīvais scenārijs

Ukrainas eiroatlantiskajai integrācijai veltītā portāla "European Pravda" redaktors Sidorenko uzskata, ka Viļņas samitā iespējami divi

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X