Lietuvā virspeļņas nodoklis bankām jau ieviests, bet Latvijā tas joprojām ir diskusiju temats. Pirms dažiem mēnešiem noticis viens Latvijas komercbanku sarunu raunds ar Latvijas Banku, Finanšu ministriju, un no valsts institūciju puses vēlamais rezultāts būtu, ja bankas vēl vairāk celtu depozītu likmes, mazinātu komisijas maksas, padarītu konkurenci iespējamu kaut tādā nozīmē, lai pārkreditēšanās no vienas bankas uz otru klientam neko nemaksātu, kā arī gatavotos nākamajam kreditēšanas ciklam, pieņemot, ka ekonomika atsāks augt. Taču vai šīs prasības tiek pildītas?

Tiešsaistes žurnāls KLIK lūdza bankas komentēt izvirzītās prasības - vai tās maz ir iespējams izpildīt un bankas to arī dara, kā arī kas īsti tiek gaidīts no bankām attiecībā uz gatavošanos nākamajam kreditēšanas ciklam. Aplūkosim, vai paveiktais ir gana labs vai tomēr, finanšu ministra Arvila Ašeradena vārdiem, "būs tur kaut kas jāizkustina" jeb virspeļņas nodoklis jāpiemēro.

Depozīta likmes ceļ, bet vai pietiekami?

Eiropas Centrālās bankas (ECB) bāzes likmju celšanas mērķis ir mazināt inflāciju jeb, kredītiem kļūstot dārgākiem, teorētiski cilvēkiem vajadzētu dot priekšroku brīvos līdzekļus noguldīt, nevis turpināt audzēt patēriņu un tādējādi sekmēt inflāciju. Tāpēc pakāpeniski līdz ar kredītu sadārdzināšanos Eiropā ir augušas arī noguldījumu likmes. Arī Latvijā bankas ik pa laikam ziņojušas par termiņdepozītu likmju celšanu, bet jautājums, vai kāpums ir bijis adekvāts vai tomēr vēl ir vieta progresam.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X