ES iekšlietu ministri vienojas par stingrāku ES patvēruma politiku (1)

ES iekšlietu ministri "ir spēruši vēsturisku soli pēc daudziem sarunu gadiem", preses konferencē paziņoja ES prezidējošās valsts Zviedrijas iekšlietu ministre Marija Stenergarda, kas vadīja sarunas Luksemburgā.

Viņa piebilda, ka ministru atbalstītie reformu plāni ir "labs līdzsvars starp atbildību un solidaritāti".

Pēc vairākas stundas ilgām sarunām ES valstu iekšlietu ministru vairākums piekrita ierosinātajām reformām, neraugoties uz Austrijas, Nīderlandes un Itālijas pausto kritiku, ka šie plāni nav pietiekami tālejoši.

Ministru izskatītie plāni paredz aizturēt patvēruma meklētājus uzņemšanas iestādēs uz ES ārējām robežām, kamēr tiek apstrādāti viņu patvēruma pieteikumi. Ja pieteikuma iesniedzējam nav izredžu iegūt patvērumu ES, viņu paredzēts nekavējoties nosūtīt atpakaļ. Patvēruma pieteikumi jāizskata ne ilgāk kā sešu mēnešu laikā, sacīja Stenergarda.

Tika debatēts arī par obligātas sistēmas izveidošanu patvēruma meklētāju sadalei starp dalībvalstīm. ES valstis, kas negribētu vai nespētu uzņemt pārvietotos migrantus, sniegtu palīdzību finansiāla atbalsta veidā, kas būtu 20 000 eiro par personu, sacīja Stenergarda.

Lēmumu pieņemšanā par ES migrācijas politiku nav vajadzīga vienprātība, bet pietiek ar kvalificētu vairākumu, kuru sastāda vismaz 15 no 27 ES valstīm ar vismaz 65% no ES iedzīvotājiem.

Vācijas iekšlietu ministre Nensija Fēzere tviterī nosauca vienošanos par "vēsturisku panākumu - Eiropas Savienībai, jaunai migrācijas politikai, kas balstīta uz solidaritāti, un cilvēktiesību aizsardzībai".

Tagad var sākties sarunas ar Eiropas Parlamentu par šīm reformām. Tomēr šo sarunu pabeigšana pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2024.gadā var būt izaicinājums.

Fēzere bija mudinājusi neattiecināt jaunos noteikumus uz nepilngadīgajiem, kurus nepavada pieaugušie, un uz ģimenēm ar nepilngadīgajiem, bet piekāpās, lai tiktu panākta vienošanās. Viņa sacīja, ka rēķinās ar to, ka Eiropas Parlaments nodrošinās šos izņēmumus.