Iztēlosimies šādu situāciju. Jūs strādājat kolektīvā, kurā ir ļoti dažādi kolēģi ar visnotaļ krasi atšķirīgiem uzskatiem. Tomēr visi spēj puslīdz normāli komunicēt, vienoties par kaut kādām degošajām aktualitātēm, un darbi principā rit uz priekšu. Bet ir viena kolēģu grupa, kura ne tikai vienkārši paši neko nedara, bet arī mūždien kritizē jebko, ko dara pārējie. Un tā vietā, lai iesniegtu atlūgumu un vienkārši aizvāktos ratā no sev netīkamā darba, viņi skaļi kliedz, ka jāatlaiž pilnīgi viss kolektīvs.

Precīzi tas šobrīd notiek Saeimā, kurā it kā vajadzētu atrasties simts Latvijas gudrākajām galvām. Un patiesībā nevis tikai šobrīd, bet jau daudzus pēdējos gadus. Varētu pat teikt, ka Saeimas atlaišanai mūsdienu Latvijā ir senas tradīcijas.

Tās aizsākās 2011. gadā, kad toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers ierosināja referendumu par Saeimas atlaišanu, kas rezultējās ar panākumu. Ļoti ironiskā kārtā referendumu Zatlers toreiz ierosināja pēc Saeimas balsojuma, ar kuru tika liegts veikt kriminālprocesā plānoto kratīšanu deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietā. Savukārt šobrīd lielākais Saeimas atlaidējs ir neviens cits kā pats Šlesers.

Pirms dodamies Saeimas atlaišanas parakstu vākšanas vēstures dzīlēs, droši vien būtiski lieku reizi atgādināt – kādā veidā vispār Saeimu iespējams atlaist? Vai tas ir tik vienkārši, kā savos sociālajos tīklos skandē partija “Latvija pirmajā vietā”, un Latvijas Republikas parlaments kaut kā maģiski pats no sevis atlaižas, ja uz piketu pie Brīvības pieminekļa atnāk 10 tūkstoši iedzīvotāju? Ne gluži, lol.

Komentāri (1)
CopyLinkedIn Draugiem X