Video ⟩ Smēķēšanas ierobežojumu fonā norit asa lobistu cīņa (1)

Sabiedrībā par aromatizētāju aizliegumu krasas viedokļu atšķirības

Aromatizētāju aizliegums elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs sabiedrībā ir pretrunīgi vērtēts. Par to liecina tas, ka portālā manabalss.lv savākti 10 000 parakstu gan par aromatizētāju atļaušanu, gan par to aizliegšanu. Abas puses atsaucas uz dažādiem pētījumiem par jauno nikotīna produktu kaitīgumu vai tieši otrādi – iespēju pāriet uz mazāk kaitīgu atkarību nekā cigarešu pīpēšana. Aizlieguma iniciatore Veselības ministrija norāda, ka seko Pasaules veselības organizācijai, kas e-cigarešu izplatībā saredz riskus.

Veselības ministrijas Veselības veicināšanas un atkarību profilakses nodaļas vadītāja Inga Birzniece norādīja: “Šādi produkti, kuros ir pievienoti dažādi aromatizētāji, kā, piemēram, augļu, ogu, dažādu saldu garšu, veicina to, ka produktus uzsāk lietot jaunieši un uzsāk lietot nesmēķētāji.”

Šonedēļ izmaiņas likumā pirms gala lasījuma pabeidza skatīt Saeimas Sociālo un darba lietu komisija. Atlicis tikai vienoties par pārejas periodu. Pēdējā lasījumā parasti likumprojekta tekstā tiek veikti tikai tehniski labojumi, taču šoreiz bija iesniegti 88 priekšlikumi. Vairāk priekšlikumu 14. Saeimas laikā pirms gala lasījuma tika iesniegti tikai likumam par Valsts aizsardzības dienestu.

Deputāti lēma, ka aromatizētāju aizliegumam būs viens izņēmums – atļauts paliks tikai tabakas aromāts. Vēl gan priekšā balsojums plenārsēdē, kas, visticamāk, notiks rudenī. Komisijas vadītāja stāsta, ka izskatīšanu pavadījusi asa lobējošo organizāciju pretreakcija, kam likumprojektu būtiski ietekmēt gan neesot izdevies: “Man arī Veselības ministrijas kolēģi un ārsti ir norādījuši, ka ir notikusi arī personīga vēršanās pret viņiem dažādos sociālajos tīklos un medijos. Protams, pierādījumu tam nav. Bet katrā ziņā šī cīņa bija,” teica “Jaunās Vienotības” pārstāve Inga Bērziņa.

Deputātu priekšlikumos lobistu idejas

Pirms gada Darba devēju konfederācijas vadītāja Līga Meņģelsone Saeimai lūdza aromatizētājus neaizliegt. Pusgadu vēlāk viņa pati kļuva par veselības ministri. Amatā Meņģelsone nav rosinājusi plānoto aizliegumu atvieglot. Tomēr šādus priekšlikumus iesniedza viņas politiskais spēks “Apvienotais saraksts”.

Frakcijas vadītājs Edgars Tavars pirms trešā lasījuma aicināja noteikt, ka valdībai vajadzētu veidot sarakstu, kuras garšas elektroniskajās cigaretēs ir aizliegtas, nevis aizliegt visas, kā arī atļaut aromatizētājus tirgot specializētos veikalos. Ļoti līdzīgus priekšlikumus Saeimai bija nosūtījusi Beztabakas produktu asociācija, ko izveidojusi Latvijas lielākā elektronisko cigarešu kompānija “Pro Vape”, kas ražo tā sauktos saltus (vienreizlietojamās elektroniskās cigaretes ar nosaukumu “Salt”).

“Pro Vape” bizness pēdējos gados strauji audzis. 2021. gadā apgrozījums kāpis gandrīz četras reizes līdz nepilniem 40 miljoniem eiro, savukārt peļņa bijusi 10 miljoni. Finanšu rādītāji par 2022. gadu vēl nav pieejami, taču nomaksāto nodokļu apjoms 2022. gadā palielinājies divas reizes, kas liecina, ka bizness turpinājis strauji attīstīties.

Jaunais lobija likums uzdod par pienākumu deputātiem norādīt, kas ir priekšlikumu ideju autori, taču ne Tavars, ne kāds cits tādus norādījis nav. Tavars noliedz, ka būtu ko pārkāpis: “Es esmu apkopojis, runāju ar saviem palīgiem, visu informāciju, kas ir manā rīcībā, tajā skaitā, iespējams, dažādus priekšlikumus. Sazinājos ar Saeimas Juridisko biroju, tajā skaitā par tēmu, kas ir Ministru kabinetam lemt [par aromatizētāju aizliegumu]. Tāpēc arī daļu no priekšlikumiem atsaucu sēdē – tas bija trešais lasījums. Tas, ko mēs komisijas sēdē runājām – mēs šo likumprojektu virzām uz priekšu, bet skatām tēmu, ko Ministru kabinets var darīt nākotnē,” teica deputāts.

Nikotīna biznesa saites ar politiķiem

Tuvākas vai tālākas saites ar nikotīna produktu lobētājiem var atrast vairākās partijās. Piemēram, jau pieminētās Beztabakas produktu asociācijas valdes loceklis Emīls Ozoliņš ir partijas “Progresīvie” biedrs. Partijas deputāts Edmunds Cepurītis rosināja komisijā neaizliegt aromātus pilnībā, bet gan atļaut mentola un tabakas garšas. Priekšlikums esot tapis, lai aizliegums būtu pakāpeniskāks. Cepurītis noliedz, ka šāda ideja nākusi no partijas biedra Ozoliņa.

“Viņa jaunais amats asociācijā ir būtiski samazinājis jau iespējas, kā viņš var iesaistīties kā biedrs “Progresīvo” partijā. Ticies es esmu, jo man šeit bija svarīgi uzzināt arī nozares viedokli. [..] Bet šo priekšlikumu es neesmu gatavojis kopā ar asociāciju. Manā versijā tas ir paņemts tieši no tāda likuma, kāds ir spēkā Igaunijā,” atbildēja Cepurītis.

Identisku priekšlikumu par tabakas un mentola garšu atļaušanu uz trešo lasījumu iesniedza Ramona Petraviča no “Latvija Pirmajā vietā”. Arī šai partijai var atrast saites ar Beztabakas produktu asociāciju – līdz 2022. gada martam to vadīja Karina Plaude, kas startēja vēlēšanās no LPV saraksta, savukārt “Pro Vape” lielākais īpašnieks Mārtiņš Jamonts partijai noziedojis tūkstoš eiro. Petraviča uzsvēra, ka organizācijas viņas priekšlikumus nav ietekmējušas: “Es vairāk vadījos pēc tiem argumentiem, ko ir paudusi Finanšu ministrija par to, kādā veidā tiks apkarots nelegālais tirgus. Jau šobrīd tā ir milzīga problēma.”

“Pro Vape” īpašnieks Mārtiņš Jamonts ir ziedojis arī Nacionālajai apvienībai – 2500 eiro īsi pirms 14. Saeimas vēlēšanām. Partijas vadītājs Raivis Dzintars teica, ka nekādu ietekmi pret ziedojumu uzņēmējs neesot meklējis: “Nepazīstu, pirmo reizi no jums šeit intervijā to dzirdu. Katrā gadījumā neesam uzrunāti par šo. Kā redzat no mūsu balsojumiem, mēs esam bijuši stingri par šīs nozares ierobežošanu. Tas man ir pat pārsteigums, ko jūs sakāt.”

Tradicionālās cigaretes pret jaunajiem smēķēšanas produktiem

Savukārt Zaļo un zemnieku savienības deputāts Armands Krauze, kurš arī rosināja atļaut tabakas un mentola garšas, stāsta, ka meklējis līdzsvaru starp konkurējošiem smēķēšanas produktiem: “Šobrīd es redzu, ka cīnās tiešām tradicionālo cigarešu ražotāji pret šiem te visiem jaunajiem smēķēšanas līdzekļiem, kas ienāk. Cīņa vienkārši ir par konkurenci.”

Veipu aizstāvji pauž viedokli, ka patiesībā aromatizētāju aizliegums ir cigarešu industrijas interesēs, jo smēķētāji atgriezīšoties pie tabakas. To rakstiskā atbildē Latvijas Televīzijai norādīja “Pro Vape” līdzīpašnieks Edžus Picka, vienlaikus uzsverot, ka aizliegums nebalstoties zinātnē un stingrā regulējuma dēļ uzņēmums no Latvijas varētu aiziet.

“Diemžēl šādu nepamatotu aizliegumu gadījumā, kas aizsargā tradicionālās tabakas industrijas intereses, mēs optimizācijas nolūkos noteikti izskatīsim arī variantus pārcelt pamatdarbību uz citu valsti ar prognozējamāku un izsvērtāku normatīvo regulējumu šajā jautājumā,” raksta Picka.

Tradicionālo un bezdūmu tabakas produktu izstrādājumu apvienības valdes loceklis ir Anrijs Matīss – bijušais satiksmes ministrs un Saeimas deputāts, kas politiķa karjerā pārstāvējis “Vienotību”, vēlāk kandidējis arī no “Saskaņas” saraksta. Viņš noliedz, ka par ierobežojumiem viņam bijušas kādas neformālas tikšanās ar bijušajiem Saeimas kolēģiem.

Matīsa pārstāvēto firmu galvenā interese likumprojektā ir par to ražotajiem nikotīna spilventiņiem, kuriem paredzētas tik stingras prasības, kas faktiski tos aizliegs. Plānotos ierobežojumus mīkstināt industrijai pagaidām nav izdevies. Savukārt tēzei, ka elektronisko cigarešu aromatizētāju aizliegšana esot izdevīga, jo cilvēki vairāk pīpēs cigaretes, Matīss netic: “Šie grozījumi nekādā veidā nav izdevīgi vienai vai otrai produktu grupai. Viņi sakārto tirgu un nosaka stingrākas prasības visiem produktiem, tajā skaitā arī tradicionālajiem.”

Veselības ministrija tabakas industrijas ietekmi noliedz

Viens no Matīsa pārstāvētās biedrības dibinātājiem ir “Japan Tobacco International”. Kompānijā nesen sācis strādāt “Latvijas Attīstībai!” bijušais ģenerālsekretārs Viesturs Liepkalns, kurš iepriekšējā Saeimā neilgu brīdi bija arī Saeimas deputāts. Tieši no “Attīstībai/Par!” sākotnēji nāca priekšlikums aromātus aizliegt – to 2021. gadā rosināja veselības ministre Ilze Viņķele. Viņa uzsver, ka vadījusies tikai no Latvijas ārstu un medicīnas profesionāļu viedokļiem.

“Sabiedrības veselības speciālistu viedoklis Latvijā kopēji kā nozarei ir, ka aromatizētās e-cigaretes, tāpat kā parastās aromatizētās cigaretes un vispār tabakas un nikotīna izstrādājumi kā tādi ir sabiedrības veselību negatīvi ietekmējošas preces, kuru aprite ir iespējami jāierobežo,” teica Viņķele.

Kopumā aizliegt aromatizētājus Saeimu mudinājušas 65 mediķu organizācijas (https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/2A2CBC0585F4B0BDC225894000349968?OpenDocument). To īpaši uzsver arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Inga Bērziņa, kura norāda, ka trauksmaini signāli saņemti arī no skolām, kur jaunie smēķēšanas līdzekļi kļuvuši ļoti populāri. Uz pārmetumiem par cigarešu industrijas aizstāvēšanu Veselības ministrija atbild – neesot pierādījumu, ka citās valstīs pēc aromātu ierobežošanas cigaretes tiešām sāk pīpēt vairāk. Ministrija arī uzskata, ka drīzāk nevis cigarešu pīpmaņi pāriet uz veipiem, ko kompānijas pasniedz kā mazāk kaitīgus, bet gan veipu pīpētāji ar laiku sāk pīpēt arī tradicionālās cigaretes.

Aizliegumam paredzēts stāties spēkā 2025. gada 1. jūlijā

Veselības ministrija rosināja, ka aromātu un nikotīna spilventiņu aizliegumam vajadzētu stāties spēkā 2024. gada 1. decembrī, tomēr pēc Finanšu ministrijas ieteikuma deputāti konceptuāli piekrita termiņu pavirzīt vēl par pusgadu uz priekšu. Finanšu ministrija norādīja, ka akcīzes preču izņemšana no tirgus ir sarežģīts process, jo no katras iepakojuma vienības jānoņem akcīzes marka un tā jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam. Balsojums komisijā par to plānots nākamnedēļ.

Finanšu ministrija arī iepriekš paudusi bažas, ka jaunie ierobežojumi aromatizētājiem samazinās valsts budžeta ieņēmumus par 10 miljoniem eiro. Tāpat pastāv bažas, ka e-cigaretes ieplūdīs no ārzemēm, ko iestādēm būs grūti kontrolēt. Veselības ministriju no aizlieguma tas neattur, un kā risinājumu tā plāno vērsties Eiropas Komisijā, lai rosinātu aromatizētāju aizliegumu ieviest Eiropas Savienības līmenī.