Saeimas deputāts rosina noteikt, ka valsts pārvaldē strādājošiem būtu jāparaksta lojalitātes solījums (3)

Ceļapīters iesniedzis priekšlikumu grozījumiem Valsts pārvaldes iekārtas likumā. Deputāts rosina papildināt likumu ar noteikumu, ka, sākot pildīt publiskās personas institūcijas nodarbinātā pienākumus, darbiniekam būtu jāparaksta lojalitātes solījumu.

Deputāts rosina iekļaut iekļaut darba līgumā vai citā dokumentā solījumu: "Es apsolos būt godīgs un taisnīgs, lojāls Latvijas Republikai un tās Satversmei, publiski nepaust viedokli pret un neveikt darbības pret citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, kas nav Latvijas Republika, vai arī Ukrainas, Moldovas Republikas vai Gruzijas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu attiecīgās valsts konstitūcijā neparedzētā veidā."

Saeima konceptuāli ir atbalstījusi grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kas paredz noteikt valsts pārvaldē nodarbinātajiem jābūt lojāliem Latvijai un Satversmei. Deputāts ir iesniedzis papildinājumus šim likumprojektam.

Saeimas Nacionālās drošības komisija (NDK) sadarbībā ar Valsts drošības dienestu (VDD) un Saeimas Juridisko biroju izstrādājusi grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, ņemot vērā Saeimā iesniegto vairāk nekā 13 000 pilsoņu iesniegumu "Aizliegt ieņemt amatus valsts un pašvaldību institūcijās prokremliski noskaņotām personām". NDK priekšsēdētājs Jānis Dombrava (NA) atzīmēja, ka iniciatīva ir pietiekami aktuāla. Komisija kopā ar VDD un Saeimas Juridisko biroju mēģinājuši atrast veidu, kā lojalitātes principu nostiprināt Latvijas likumdošanā.

Grozījumu anotācijā norādīts, ka patlaban Izglītības likums paredz, ka darbiniekiem ir jābūt lojāliem pret valsti, reaģējot uz precedentu, kad pirms vairākiem gadiem mācību stundu laikā skolotājs aģitēja pret Latviju par labu Krievijai.

Pēc Dombravas paustā, toreiz tika grozīts Izglītības likums. Lojalitātes pienākums ir nostiprināts vēl atsevišķos likumos, taču trūkst visaptveroša regulējuma. Sākotnējās diskusijās bija paredzēts, ka varētu grozīt aptuveni 20, 30 likumus, iekļaujot lojalitātes kritērijā.

"Kopdarbā nonācām pie risinājuma veikt grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kas skar lielāko daļu valsts un pašvaldībās nodarbināto. Tas nenozīmē, ka ar šiem grozījumiem likumu saraksts ir izsmelts. Kaut kādā brīdī varētu būt runa par dažādiem speciālajiem likumiem. Latvijas Bankas likums varētu būt viens no tiem, kur varētu būt nepieciešami grozījumi," deputātiem uzsvēra NDK priekšsēdētājs.

Grozījumi liegs valsts un pašvaldību iestādēs strādāt personām, kuru darbība ir vērsta, lai, piemēram, Krievijas interesēs grautu Ukrainas teritoriālo vienotību.

Paredzēts, ka valsts pārvaldē nodarbinātajiem būs aizliegts paust tādu publisku viedokli vai veikt tādas darbības, kas vērstas pret demokrātiskas valsts teritoriālo nedalāmību, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu.

Iecerētie grozījumi neattieksies uz gadījumiem, kuros persona pauž kritisku, ironisku vai sarkastisku viedokli par valsts institūcijām un amatpersonām, uz viedokli, kas nav pausts publiski, kā arī uz citām situācijām, kurās valsts pārvaldē nodarbinātajam varētu pārmest zināmu diskrētuma trūkumu, bet tas nerada pamatu uzskatīt personu par nelojālu Latvijai un Satversmei, uzsver likumprojekta iesniedzēji.

Dombravas ieskatā, atvērts ir jautājums, vai lojalitātes pienākums būtu jānosaka attiecībā uz vēlētām amatpersonām. To paveikt nebūtu tik viegli kā attiecībā uz algotiem darbiniekiem. Viņš norādīja, ka veidojas savdabīga situācija, ka dažās pašvaldību domēs un arī Saeimā varēja nokļūt personas, kas ir klaji naidīgi noskaņotas pret Latviju, neskatoties uz Saeimas deputāta zvērestu un Saeimas Kārtības rulli, kas teorētiski regulē šīs normas. Pēc politiķa paustā, šis ir tālāku diskusiju jautājums.

"Ar šiem likuma grozījumiem mēs fokusējāmies uz valsts pārvaldē strādājošiem ierēdņiem un darbiniekiem, kas skars daudzus. Grozījumos tiek paredzēts lojalitātes kritērijs Latvijai un Satversmei. Tāpat aizliegts paust publisku viedokli un veikt darbības, kas vērstas pret demokrātiskas valsts teritoriālo nedalāmību, suverenitāti un neatkarību, kā arī konstitucionālo iekārtu," sacīja politiķis.

NDK priekšsēdētājs uzsvēra, ka grozījumi neparedz aizliegumu valsts pārvaldē nodarbinātajiem paust kritisku viedokli par kādu politiķi vai politiskajām partijām. Tas nav likuma grozījumu mērķis. Runa ir par attieksmi pret valsti, nevis politiķiem vai citiem darbiniekiem.

"Mēs novelkam sarkanās līnijas un sakām, ka nav iespējams trivializēt, izsmiet vai mēģināt noniecināt Latvijas pastāvēšanu, konstitūciju, tomēr tas neliedz cilvēkiem saglabāt sarkasmu dzīvē attiecībā pret politiskajiem procesiem valstī. To ir svarīgi uzsvērt, lai nebūtu greizas interpretācijas," norādīja Dombrava.

Pēc politiķa paustā, svarīgi, lai likuma grozījumi virzītos uz priekšu pietiekami raiti un lai nepazustu grozījumu jēga par lojalitātes kritērija noteikšanu attiecībā uz valsts un pašvaldības iestāžu darbiniekiem.