Paralēli sauszemes un gaisa cīņām Ukrainā, Krievijas karš informatīvajā telpā turpinās visas pasaules mērogā. Kamēr Ukrainas karavīri atdod dzīvības, lai atturētu agresorvalsti no imperiālistisko ieceru realizēšanas vēl pāri citām robežām, arī mums – sabiedrotajiem – aktīvāk ne vien jāatbalsta Ukrainas centieni, bet arī jāstrādā pie pašu sabiedrības noturības pret Krievijas ietekmes operācijām.

Kamēr NATO valstu valdības publiski pauž solidaritāti ar Ukrainu, gan dalībvalstu plašākā sabiedrībā, gan pārējā pasaulē joprojām notiek cīņa par prātiem un sirdīm. Populistiski politiskie spēki izmanto pandēmijas un Krievijas agresijas izraisītās globālās inflācijas un dzīves sadārdzināšanās sekas, lai uz iedzīvotāju grūtību rēķina audzētu savu politisko kapitālu. Tikmēr daļa sabiedrības tā arī nepamana, ka šie paši vēstījumi iet roku rokā ar Krievijas interesēm, vai arī nenovērtē tā radītos riskus. Arī mediji ne vienmēr apzinās, kā viņu izmantotā leksika ietekmē sabiedrības skatījumu uz notiekošo.

7. un 8. jūnijā Rīgā norisinājās NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra rīkotā konference “Riga StratCom Dialogue 2023”. Konferences pirmajā dienā eksperti apsprieda NATO dalībvalstu noturību pret Krievijas ietekmes operācijām un informatīvā kara taktikām, iespējas panākt pārmaiņas Krievijas informatīvajā telpā, un ko varam mācīties no Ukrainas veiksmēm un neveiksmēm stratēģiskajā komunikācijā.

Kaut gan kopumā Ukrainas spēja noturēties pret krietni lielākas valsts agresiju un panākt plašu starptautisko militāro atbalstu liecina par veiksmīgu iekšējo un ārējo komunikāciju, teju pusotru gadu pēc Krievijas tanku iebraukšanas Kijivas priekšpilsētās mēs vēl nevaram pasludināt Ukrainu tikai par veiksmes stāstu, atzina ukraiņu eksperti

Komentāri (1)
CopyLinkedIn Draugiem X