Kad 2022. gada februārī Krievija sāka plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, tikai retais prognozēja, ka Ukraina spēs pretoties ilgāk par dažām dienām. Gan Krievijā, gan Rietumos tika uzskatīts, ka Krievijas karaspēks iebruks Kijivā ar parādes uniformām rokās, izveidos pagaidu valdību un faktiski pieliks punktu Ukrainas valstiskumam.

Kultūrai ir jākalpo kā sabiedrības spogulim, atklājot gan tās trūkumus, gan sasniegumus un norādot uz progresīvu pārmaiņu iespējām. Taču krievu kultūra pašreizējā stāvoklī ir tīri ornamentāla, un tās mērķis ir izskaistināt vēsturi un slavināt vardarbību (Krievijas Pareizticīgā baznīca pat nepārprotami deva svētību karam).

Atšķirībā no angļu vai franču kultūras krievu kultūra nav spējusi pat atzīt Krievijas imperiālismu, nemaz nerunājot par tā sekām. Tas ir jāmaina, ja vēlamies panākt ilgstošu un taisnīgu mieru starp Krieviju un tās bijušajām kolonijām.

Ja soprāns Anna Ņetrebko 2014. gadā varēja atklāti atbalstīt teroristus Donbasā un turpināt dziedāt Parīzes filharmonijā vai "La Scala", tad kāpēc "Raiffeisen Bank" būtu jākaunas par to, ka tā 2022. gadā Krievijā guva 2 miljardu eiro peļņu?