Digitālā nāve jeb kādēļ tehnoloģiju giganti vēlas masveidā dzēst lietotāju profilus?

Pēc tam, kad 10. maijā Masks paziņoja par neaktīvo profilu dzēšanu, viņš saņēma neapmierinātas ziņas no cilvēkiem, kas aicināja šādi nedarīt un skaidroja, ka ir ļoti svarīgi saglabāt mirušo tuvinieku profilus. Tā, piemēram, “Associated Press” vēsta par meiteni Emīliju Rīdu, kura savu jaunāko māsu zaudēja pirms 10 gadiem. Viņai mirušās māsas “Twitter” konts bija kā sava veida piemiņas vieta.

Tomēr pēc Maska paziņojuma šis profils ir dzēsts, un vairs nav atrodami ieraksti, ko pirms nāves veica Emīlijas māsa. Pašlaik, atverot šo profilu, rādās uzraksts, ka “profils ir iesaldēts” – tieši tāpat, ja sociālā tīkla lietotāji ir pārkāpuši kādus noteikumus.

Jāatgādina, ka vēl 2019. gadā “Twitter” paziņoja par vēlmi dzēst neaktīvos profilus, taču ieklausījās lietotājos un šo lēmumu atcēla. Vēlāk Masks par to atsāka runāt, draudot dzēst vairāk nekā 1,5 miljonu profilu.

Tajā pašā laikā “Instagram” un “Facebook” (abi pieder kompānijai “Meta”) jautājumu par mirušo cilvēku profiliem atrisināja pirms vairākiem gadiem. Sociālo tīklu informācijas sadaļā teikts, ka “profils piemiņas statusā ir vieta, kur draugi un radinieki var atcerēties notikumus no aizgājēja dzīves”. Šiem profiliem ir virkne īpatnību – tajos nevar “ielogoties”, tie nerādās sadaļā “Interesanti”, bet zem vārda ir pavadteksts “Gaišā piemiņā” vai “Remembering”.

Par lietotāja nāvi var ziņot sociālā tīkla atbalsta dienestam, un, kad tiks saņemts apstiprinājums par nāvi (piemēram, nekrologs), tad profils iegūs piemiņas statusu. Šādu statusu var iegūt katrs cilvēks, bet dzēst mirušā cilvēka profilu var pieprasīt tuvs radinieks, un tam ir nepieciešami nopietnāki dokumenti – izziņa par nāvi vai pierādījumi, ka prasītājs ir likumīgs mirušā cilvēka pārstāvis, kam ir tiesības rīkoties ar aizgājēja īpašumu. Līdzīga situācija ir arī sociālajā tīklā “LinkedIn”.