Igaunijas valdība atbalsta nodokļu izmaiņu paketi

Pirmdien valdības sēdē tika nolemts nosūtīt atpakaļ izskatīšanai parlamentā grozījumus Alkohola, tabakas, degvielas un elektrības akcīzes nodokļa likumā, Azartspēļu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kā arī Ienākuma nodokļa likumā un Militārā dienesta likumā.

Likumprojekts paredz, ka no 2024. gada 1. janvāra PVN likme Igaunijā tiks paaugstināta no pašreizējiem 20% līdz 22%. No 2025. gada PVN viesu izmitināšanas pakalpojumiem tiks celts no pašreizējiem 9% līdz 13%, kas ir zemāk nekā sākotnēji ierosināts. Savukārt preses izdevumiem PVN likme tiks celta no pašreizējiem 5% līdz 9%.

Akcīzes nodoklis alkoholam, kā arī cigaretēm un smēķējamai tabakai no 2024.gada trīs gadus tiks palielināts par 5% gadā. Plānotais akcīzes nodokļa specifiskiem mērķiem paredzētās dīzeļdegvielas kāpums ir atcelts, tādējādi saglabājot likmi šāda veida degvielai Eiropas Savienībā minimālajā atļautajā līmenī 21eiro par 1000 litriem.

Galda azartspēlēm nodokļa likme pieaugs no 1278,23 eiro līdz 1406 eiro. Nodoklis spēļu automātiem tiks noapaļots no 31,95 eiro līdz 32 eiro, bet loteriju un komerciālo loteriju nodoklis pieaugs no 18% līdz 22%. Attālināto azartspēļu nodokļa likme nākamgad tiks palielināta no pašreizējiem 5% līdz 6% un no 2026. gada 1. janvāra tā pieaugs līdz 7%.

Nākamgad plānots atcelt papildu nodokļu atvieglojumus par bērniem un laulātajiem, kā arī iespēju hipotekārā kredīta procentu maksājumu iekļaut ar nodokli neapliekamajos ieņēmumos. No 2025. gada plānots gan iedzīvotāju, gan uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi celt no 20% līdz 22%.

Ar likumprojektu paredzēts atcelt samazināto nodokļa likmi 14% apmērā kompāniju sadalītajai peļņai, kā arī 7% ienākuma nodokļa likmi privātpersonām izmaksātām dividendēm.

No 2025.gada Igaunijā plānots ieviest vienotu neapliekamā minimuma likmi 700 eiro mēnesī jeb 8400 eiro gadā. Izņēmums tiks attiecināts uz pensijas vecuma personām, kuru neapliekamais minimums būs vidējās vecuma pensijas apmērā.

Valdība atbalstīja Finanšu ministrijas iesniegtos grozījumus.

Parlamenta opozīcija iesniedza nekā 1000 ierosinājumus saistībā ar šiem likumprojektiem, tādēļ valdība nolēma balsojumu ar tiem sasaistīt ar balsojumu par uzticību valdībai, tādējādi novēršot garas debates par opozīcijas ierosinājumiem un parlamenta darba obstrukciju.

Rīgikogu balsojums, kas vienlaikus ir arī uzticības balsojums valdībai, gaidāms trešdien.