Kristiešu baznīcas drupās Stambulā arheologi atraduši “trakā” pagānu dieva Pāna statueti

Baznīca pastāvēja sestajā gadsimtā un bija viena no lielākajām baznīcām Konstantinopolē, kā Stambula tika dēvēta, pirms 1453. gadā to iekaroja osmaņi. Baznīcas drupas atklāja strādnieki 1960. gadā, būvējot ceļu. Pēc izrakumu veikšanas arheologi, lai aizbērtu bedres un izlīdzinātu zemi, izmantoja gruvešus. Pāna statuete, iespējams, bija daļa no šiem gruvešiem, izdevumam “Live Science” stāstīja Stambulas varas pārstāvis Mahirs Polats.

Jaunais atklājums veikts vien dažas nedēļas pēc tam, kad zem šīm pašām drupām atkal tika atvērti tuneļi un telpas. Nu tos var aplūkot ikkatrs interesents.

Pāna marmora statuete ir mazāk nekā 20 centimetrus augsta un visai stipri sabojāta, proti, no tās atlikusi tikai galva, torss un viena roka. Tas gan netraucē tajā saskatīt grieķu klasiskās tēlniecības izpausmes. Statuete, kā izskatās, izveidota romiešu periodā, pirms mūsu ēras 330. gadā tika dibināta Konstantinopole.

Mežonīgā grieķu dievība

Pāns grieķu mitoloģijā ir ganāmpulku un mežu dievs, visas dabas aizbildnis. Sākotnēji viņš bija auglības dievs, kas allaž izklaidējās ar nimfām – sieviešu dzimuma dabas dievībām, kas saistītas ar kokiem, strautiem un citām dabas ainavas iezīmēm.

Pāns ir slavens arī ar to, ka allaž spēlēja savu niedru stabuli jeb svilpīšu virkni, kas tagad nosaukta viņa vārdā. Pāns parasti mākslā atainots kā fauns – ar āža kājām un ragiem. Interesanti, ka kristieši līdzīgi ataino savu velnu. Vēsturnieki uzskata, ka tā nav nejaušība.

Vārds “panika” arī ir saistīts ar Pānu, proti, Pāns spēja izdalīt skaņu, kas cilvēku pūļiem vai atsevišķiem indivīdiem, kuri nomaldījušies mežā vai citās vientuļās vietās, iedvesa milzīgas, nepamatotas bailes.