Ārste: reibumā avarējušie skrejriteņu vadītāji slimnīcā mēdz melot par to, kā īstenībā satraumējušies (1)

Viņš teica, ka 2022. un 2023.gadā kopumā cietuši vairāk nekā 400 elektrisko skrejriteņu vadītāju.

Aksenoks arī pauda, ka Latvijā kopumā vēl joprojām negadījumos vairāk cieš velosipēdisti, taču cietušo elektrisko skrejriteņu vadītāju skaits strauji tuvojas velosipēdistu skaitam. Taču Rīgā cietušo elektrisko skrejriteņu vadītāju skaits jau pārsniedz cietušo velosipēdistu skaitu.

Šogad no janvāra līdz maijam ceļu satiksmes negadījumos cietis 91 elektriskā skrejriteņa vadītājs un 147 velosipēdisti. Vienlaikus 2022.gada attiecīgajā periodā cieta 64 elektrisko skrejriteņu vadītāji un 113 velosipēdisti.

Periodā no janvāra līdz maijam ievainoti 375 elektrisko skrejriteņu vadītāji, smagi ievainoti - 28, bet bojā gājis - viens. Savukārt velobraucēji ievainoti 496, smagi ievainoti - 55, bet gājuši bojā - 20.

Aksenoks stāstīja, ka lielāks bojāgājušo velobraucēju skaits skaidrojams ar to, ka velosipēdisti vairāk pārvietojas pa ielām nevis ietvēm, tāpēc biežāk iesaistīti sadursmēs ar automašīnām.

Tāpat viņš minēja, ka, analizējot statistiku pa diennakts stundām, visvairāk cietušo gan ar elektriskajiem skrejriteņiem, gan velosipēdiem ir darba dienas noslēguma stundās. Savukārt nakts stundās ar elektriskajiem skrejriteņiem ir salīdzinoši daudz vairāk cietušo. Turklāt vairums no nakts stundās cietušajiem elektrisko skrejriteņu vadītājiem ir alkohola reibumā. Nakts stundās cietušo velobraucēju ir krietni mazāk, turklāt - daudz retāk alkohola reibumā.

Savukārt Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) virsārste Renāte Snipe uzsvēra, ka reālā statistika par cietušajiem elektrisko skrejriteņu vadītājiem varētu būt sliktāka, jo bieži cilvēki, kas ar elektrisko skrejriteni braukuši reibumā, slimnīcā izvēlas neteikt patiesību, kā guvuši traumas.